Eiropas Parlamenta (EP) deputāti otrdien pieņemtā atzinumā aicina uz ciešāku sadarbību starp valstu nodokļu iestādēm un atbildīgajām Eiropas Savienības (ES) iestādēm, kā arī apkopot ES mēroga statistiku par krāpšanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, informēja EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.
Latvijas EP deputāta Roberta Zīles (VL-TB/LNNK) izstrādātais atzinums tika pieņemts ar 568 balsīm, pret balsoja 56 deputāti, bet vēl 56 atturējās no balsojuma. Šis atzinums ir EP viedoklis par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu grozīt regulu, kas nosaka sadarbību cīņā ar krāpšanu PVN jomā.
Kā norādīja Znotiņa-Znota, atzinumā EP piedāvā atvieglot informācijas saņemšanu no citas valsts, iesaka sašaurināt valstu iespējas atteikt palīdzību, kā arī dot iespēju lūgumu iesniegušajai iestādei piedalīties izmeklēšanā.
EP arī rosina veidot sistemātiskāku dalībvalstu PVN krāpšanas apkarošanas ekspertu tīkla jeb «Eurofisc», ES krāpšanas apkarošanas biroja OLAF un «Europol» sadarbību. «Eurofisc» būtu jāpiešķir pilnvaras pieprasīt informāciju OLAF un «Europol», norāda deputāti.
Atzinumā dalībvalstis un EK aicinātas izveidot kopīgu PVN krāpšanas statistikas sistēmu, kā arī veikt aplēses par PVN krāpšanas radītajiem zaudējumiem katrā valstī un visā ES.
Zīle uzsver, ka PVN krāpniecība ir cieši saistīta ar kriminālo noziedzību, taču pēc nesen publiskotajiem datiem tikai aptuveni 2% no aizdomās turētajiem faktiski īsteno 80% PVN krāpšanas shēmu. «Tas nozīmē, ka ar precīziem un mērķētiem pasākumiem ES, tai skaitā arī Latvija, varēs ieņemt daudz vairāk no PVN,» uzskata Zīle.
Znotiņa-Znota informēja, ka galīgais lēmums, ņemot vērā EP atzinumu, ES Padomē būs jāpieņem dalībvalstu ministriem.
Piesardzīgākās aplēses liecinot, ka krāpšana PVN jomā ES var radīt vairāk nekā 50 miljardu eiro ieņēmumu zaudējumus gadā. Latvijā 2015.gadā PVN netika iekasēts vairāk nekā 400 miljonu eiro vērtībā, kas ir gandrīz piektā daļa no kopējām PVN saistībām.
