VID skaidro situāciju ar uzņēmumu «Vairāk saules»

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Valsts ieņēmumu dienests (VID) iepriekš veicis vairākas pārbaudes «Vairāk saules» uzņēmumos. Analizējot iegūtās finanšu atskaites, starpības un nesakritības finanšu datos netika konstatētas. Vienlaikus konstatēts, ka darbinieku faktiskais darba laiks atšķiras no plānotā. Šis pārkāpums tika novērsts. Savukārt policija saistībā ar veiktajām kratīšanām un sākto kriminālprocesu VID informāciju nesniedz.

Ar uzņēmuma pārstāvja Endija Bērziņa atļauju par VID veiktajām pārbaudēm uzņēmumā atbildes TVNET sniedz Sandra Kārkliņa-Ādmine, Nodokļu kontroles pārvaldes direktore.

Vai VID ir vērtējis «Vairāk saules» darbību līdz šim? Kādi secinājumi?

2016. gada martā tika veikta tematiskā pārbaude SIA «VĒL VAIRĀK SAULES» Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 112 un apsekošana Mārupes ielā 3 (struktūrvienība «Birojs»). Pārbaudes laikā no uzņēmuma datu bāzes, kurā saglabāta informācija par kases sistēmās reģistrētiem darījumiem, sagatavotas dažādas finanšu atskaites, no kurām iegūta loģiskā datu kopija. Analizējot iegūtās finanšu atskaites, starpības un nesakritības ar finanšu datiem netika konstatētas. VID rīcībā esošais čeks par 2015.gada decembri bija atspoguļots EKS R-KEEPER 6 (identifikācijas kods 02-0157661) kontrollentē, kuru pārbaudes laikā iesniedza SIA «VĒL VAIRĀK SAULES» pārstāvis.

2017.gadā restorānu akcijas ietvaros VID veica apsekošanas un tematisko pārbaudi SIA «VĒL VAIRĀK SAULES» struktūrvienībās «Restorāns «Vairāk Saules»» un «Restorāns «WOK CAFE»». Ieņēmumi dienās, kad veikti kontroles pasākumi, būtiski neatšķīrās no iepriekšējos periodos uzņēmuma struktūrvienībā gūtajiem ieņēmumiem, taču tika konstatēts, ka darbinieku faktiskais darba laiks atšķiras no plānotā.

Tematiskās pārbaudes laikā pārkāpums tika novērsts, iesniedzot koriģētus darba devēja ziņojumus par periodu no 01.05.17. līdz 31.07.17. un palielinot valsts budžetā maksājamo VSAOI par 1030,72 euro kopā par 25 darba ņēmējiem. Uzņēmums rakstiski apliecināja, ka ar 2017.gada septembri darbiniekiem tiks palielinātas darba algas, un rīkojās atbilstoši solītajam – izvērtējot uzņēmuma iesniegtos darba devēju ziņojumus par 2017.gada septembri, tika konstatēts, ka SIA palielinājis darbinieku darba algas par 11,8% atbilstoši sniegtajai informācijai.

Vai policija ir sniegusi kādu informāciju VID saistībā ar veiktajām kratīšanām? Kādu?

Policija VID pagaidām informāciju par veiktajām kratīšanām nav sniegusi. Esam izsūtījuši oficiālu pieprasījumu.

Kā vērtējama «Čili picas» darbība? Vai šā uzņēmuma darbībā konstatēti kādi pārkāpumi? (Izskanējis, ka «Vairāk saules» ir pārvilinājis darbiniekus.)

VID kompetencē nav veikt kontroli pār darbinieku migrāciju starp uzņēmumiem un to, vai tie tiek, piemēram, pārvilināti. Informāciju par «Čili picu» varam komentēt tikai tad, ja uzņēmums sniedz pilnvaras to darīt, līdzīgi kā šādu atļauju ir devis restorāns «Vairāk saules». Informāciju bez uzņēmuma rakstiskas piekrišanas mums liedz atklāt likuma par Nodokļiem un nodevām 22. pants.

VID vērtē ēdināšanas nozari kopumā

Kopumā nozare veido daļu no ēnu ekonomikas valstī, nepilnā apmērā maksājot PVN no realizācijas darījumiem, kā arī algas nodokļus – IIN un VSAOI. Par šiem riskiem liecina gan VID rīcībā esošie dati, gan iedzīvotāju sniegtā informācija - daudzi uzņēmumi joprojām turpina neizsniegt EKA čekus. Arī aplokšņu algas ir būtiska problēma šajā nozarē. Tā, piemēram, monitorējot tos NM, kuriem 2017.gadā veikti kontroles pasākumi un kuri pārbaudes laikā solīja paaugstināt darba samaksu, būtisks palielinājums ir konstatēts atsevišķiem nodokļu maksātājiem. Iezīmējas tendence - algas ir mainīgas katrā mēnesī (palielinās, samazinās, nemainīgs), līdz ar to kopumā darba algu būtisks pieaugums nozarē nav novērojams. Vēl viena tendence - ja palielinās darba ņēmēju skaits, darba samaksa samazinās, savukārt, samazinot darba ņēmēju skaitu, darba samaksa palielinās.

Runājot par ēdināšanas nozari kopumā, pēdējā gada laikā īpašu vērību esam pievērsuši principa «konsultē vispirms» īstenošanai. Mūsuprāt, nozīmīgs solis ir dialogs ar nozares biedriem, caur viņus pārstāvošajām asociācijām. Jāatzīmē, ka savstarpējām sarunām nav formāls raksturs. Esam konstatējuši, ka to laikā VID darbiniekiem izdodas gūt vairāk informācijas par nozares specifiku, izprast tikai šai nozarei raksturīgās nianses, kuras nevar izzināt, vētot vienīgi dokumentāciju. Nozares biedru atsaucība liecina, ka šo dialogu par vērtīgu atzīst arī uzņēmēji.

Lai gan ēdināšanas nozarē risināmo problēmjautājumu vēl ir daudz, situācija lēnām uzlabojas, un lielā mērā tas ir tieši pateicoties pašas nozares izdarītajai izvēlei iet sadarbības un pašsakārtošanās ceļu. Restorānu nozares centienus apliecina arī nesen Latvijas Restorānu biedrības izveidotā darba grupa ar mērķi sakārtot nozari un mazināt tajā ēnu ekonomiku. Darba grupa, piedaloties arī Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem, strādā pie priekšlikumiem sabiedriskās ēdināšanas nozares likumdošanas sakārtošanai, ņemot vērā sabiedriskās ēdināšanas nozares specifiku. Latvijas Restorānu biedrība, kas izveidojusies salīdzinoši nesen, ir aktīvs Valsts ieņēmumu dienesta sadarbības partneris.

2017.gadā ēdināšanas pakalpojumu nozares nodokļu maksātāji ir nodrošinājuši VID administrētos kopbudžeta ieņēmumus (izņemot vieglo automobiļu un motociklu nodokļa, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, jo maksājumi, kas veikti VAS «Ceļu satiksmes drošības direkcija» vai tehniskās apskates stacijās, VID datubāzē netiek piesaistīti nodokļu maksātājiem) 110,23 milj. EUR apmērā, kas ir par 6,87 milj. EUR jeb 6,7% vairāk nekā 2016.gadā. Lielākais pieaugums ir vērojams pievienotās vērtības nodokļa un darba spēka nodokļu ieņēmumiem.

TVNET uzrunātie juristi norāda uz dīvainībām

Tikmēr TVNET uzrunātie juristi, kuri vēlējās palikt anonīmi, norādīja uz to, ka Kriminālpolicijas iesaistīšanās šai lietā ir samērā dīvaina, jo parasti šādu pārkāpumu izmeklēšana ir VID kompetencē.

Viens no advokātiem pauda viedokli, ka, iespējams, apsūdzības formulējums (par grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā, un par automatizētas datu apstrādes sistēmas darbības traucēšanu un nelikumīgu rīcību ar šajā sistēmā iekļauto informāciju, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā) izvēlēts apzināti, lai Kriminālpolicijai būtu formāls iemesls iesaistīties.

Juristi norāda, ka Kriminālpolicijai nav ne kapacitātes, ne pietiekama daudzuma speciālistu, kas operatīvi varētu veikt kases aparātu un darbinieku datoru un datu nesēju pārbaudīšanu - procesuālās darbības, kuras VID pēdējā laikā ir jūtami uzlabojis.

Tāpat ļoti dīvaina ir valstij radīto zaudējumu apjoma - 1,5 miljonu eiro - publiskošana vēl pirms izmeklēšanas darbību pabeigšanas.

Vēstīts, ka Valsts policija aizdomās par iejaukšanos kases aparātu darbībā restorānu tīklā «Vairāk saules» 12.jūnijā aizturēja četras ar restorānu tīklu saistītas personas. Policijai ir aizdomas, ka noziedzīgo darbību rezultātā valstij nodarīti aptuveni 1,5 miljonu eiro zaudējumi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trīs aizturētajām personām kā drošības līdzekli noteica apcietinājumu. Taču diviem no tiem tika noteikta katram 30 000 drošības nauda, pēc kuras šīs personas var tikt atbrīvotas. Ceturtajam aizdomās turētajam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Kā vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga»,

policija uzskatot, ka «Vēl vairāk saules» piegādes vadītājs Dmitrijs Balaba it kā esot sarūpējis nelegāli radītu datorprogrammu, kuru nodevis IT speciālistam Edgaram Štrombergam, kurš modificējis kases aparātus, lai samazinātu dienas ienākumus katrā restorānā. Pēc tam daļa skaidrās naudas izmaksāta darbiniekiem aplokšņu algās. Šo shēmu it kā palīdzējusi noslēpt uzņēmuma grāmatvede Marika Vītoliņa.



Policija uzskatot, ka uzdevumus IT speciālistam Štrombergam devis Aivo Šneiders, kurš ir «Vairāk saules» līdzīpašnieks, bet ikdienā strādā virtuvē.

Uzņēmuma pārstāvji kategoriski noliedz policijas pārmetumus un pieļauj, ka notikušais ir konkurentu provokācija. Vēlāk publiski izskanēja, ka īsu brīdi pēc tam, kad Valsts policija bija sākusi kratīšanu uzņēmuma «Vairāk saules» restorānos, vairāki Rīgas tirdzniecības centri saņēmuši e-pastus no konkurējošā picēriju tīkla «Čili pica», ko pārvalda Lietuvā reģistrētā uzņēmuma «Čili Holdings» meitasfirma.

Kā liecina «Firmas.lv» dati, restorānu tīkla «Vairāk saules» īpašniece SIA «Vēl vairāk saules» dibināta 2002.gadā. Uzņēmums pieder tā dibinātāja Endija Bērziņa vadītajai AS «VVS Holding», kurā viens no padomes locekļiem ir zvērināts advokāts Jānis Ešenvalds. 2017.gadā «Vēl vairāk saules» strādāja ar 4,715 miljonu eiro apgrozījumu un 216 122 eiro zaudējumiem.

Uz augšu