Kāda ir ideālā naftas cena pasaules tirgū un kā tādu nodrošināt?

«Ja jautājat, kāda cena ir pietiekami augsta, lai noturētu pieprasījumu, un pietiekami zema, lai noturētu piedāvājumu, tā, visticamāk, ir kaut kur ap 65 dolāriem [par barelu],» norāda «ESAI Energy» enerģētikas stratēģe Sāra Emersone.

Viņa arī uzsver, ka ideāla naftas cena nebūs identiska visiem tirgus dalībniekiem. Ideālā cena naftas ieguvējiem, patērētājiem un tirgus regulatoriem var būtiski atšķirties.

Atsevišķi analītiķi gan uzskata, ka globālajā naftas tirgū ir iespējama vienota aptuvena ideālā cena, kas apmierina lielāko daļu tirgus dalībnieku.

Audita pakalpojumu un biznesa konsultāciju kompānijas EY naftas tirgus speciālisti norāda, ka šā gada pirmajos trīs mēnešos globālajā naftas tirgū biju vērojama virzība uz noturīgu līdzsvaru.

Šajā periodā naftas cenas pasaules tirgū svārstījās robežās no 59 līdz 71 dolāram par barelu. ASV vieglās WTI markas jēlnaftas cena bija robežās no 59 līdz 67 dolāriem par barelu, bet Londonas «Brent» jēlnaftas cena svārstījās 62 līdz 71 dolāra par barelu robežās.

Periodā no aprīļa sākuma līdz maija vidum WTI cena pieauga par aptuveni 15% - līdz apmēram 72 dolāriem par barelu, bet «Brent» cena palielinājās par 20%, veidojot aptuveni 80 dolārus par barelu.

Šajā periodā vērojamais cenu kāpums skaidrojams ar ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas lēmumu izstāties no Irānas kodolvienošanās. Šis lēmums var gandrīz pilnībā slēgt pasaules tirgu Irānas naftai. Situāciju sarežģīja arī naftas nozares straujā lejupslīde ekonomiskās krīzes pārņemtajā Venecuēlā, kas ir nozīmīgs spēlētājs pasaules naftas tirgū.

Šim kāpumam bija gandrīz tūlītējas sekas. Indija, kas ir trešā lielākā naftas pircēja pasaulē, maija vidū informēja Saūda Arābiju, kas ir viena no lielākajām naftas ieguvējām pasaulē, ka tā ir satraukusies par naftas cenu kāpuma ietekmi uz patēriņu un Indijas ekonomiku kopumā.

Reaģējot uz cenu pieaugumu, Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) maijā paziņoja, ka tā gatavojas apsvērt iespējamo naftas ieguves apjoma palielināšanu, lai veicinātu cenu samazinājumu un nodrošinātu tirgus stabilitāti.

OPEC ir jāmēģina nodrošināt līdzsvars, kurš gan var būt ļoti trausls. No vienas puses, augstas naftas cenas ir izdevīgas naftas ieguvējiem, jo palielinās to ienākumi.

Tomēr augstās cenas var ierobežot globālās ekonomikas izaugsmi, jo uzņēmumi un patērētāji izjūt spiedienu samazināt savas izmaksas.

Savukārt globālās ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās galu galā noved arī pie naftas pieprasījuma samazināšanās, kas negatīvi ietekmē arī naftas ieguvējvalstis.

Jūnija sākumā naftas cenas pasaules tirgū gan ir nedaudz samazinājušās, WTI markas cenai esot nedaudz zem 66 dolāru par barelu atzīmes, bet «Brent» cenai veidojot aptuveni 77,5 dolārus par barelu.

Būtiska ietekme naftas jautājumā ir arī vides un piesārņojuma jautājumam.

«Daudzi ir pārliecināti, ka energoresursu patēriņam būtu jāpārorientējas uz galvenokārt atjaunojamo energoresursu lietošanu, tādējādi mazinot globālās sasilšanas un gaisa piesārņojuma postošās sekas. Šādu pāreju vienkāršāk ir īstenot apstākļos, kad cenas ir augstas,» norāda «ESAI Energy» pārstāve Emersone.

Bankas «BNP Paribas» analītiķis Harijs Čilinguirans piekrīt, ka ideālā naftas cena ir atkarīga no tā, kas uz šo jautājumu raugās.

«Sasniegt cenu, kas veicina investīcijas naftas ieguvē un tajā pašā laikā nerada būtisku negatīvu ietekmi uz patēriņu un ekonomiku kopumā, var nebūt tas vieglākais uzdevums,» norāda eksperts.