Dīvainā viduslaiku grāmatā, kas izdota 1587. gadā, parādīts, kā izkopt savu peldēšanas mākslu, kur vislabāk peldēties un kā izvairīties no briesmām, kas var draudēt neizglītotiem ūdens mīļiem.
Savāda grāmata: Peldēšanas māksla 16. gadsimtā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Detalizētās, bet visnotaļ dīvainās ilustrācijas, kas publicētas vietnes «Wellcome Library» arhīvā, ir daļa no angļu autora Everarda Digbija (Everard Digby) grāmatas «Peldēšanas māksla» (De Arte Natandi, 1587).
Šī grāmata tiek uzskatīta par vienu no pirmajiem angļu traktātiem, kas veltīti praktiskām pamācībām. Tā ir sadalīta divās daļās – pirmā daļa ir teorētiska, bet otrā daļa veltīta praktiskām pamācībām, ko papildina ksilogrāfijas tehnikā iespiesti attēli.
Šis darbs satur ne tikai praktiskus padomus peldēšanas mākslā, bet arī liek pievērst uzmanību drošībai ūdenī.
«Šis darbs atklāj visas iespējamās briesmas, ar kādām var sastapties peldētājs. Autors pamāca, kā visdrošāk iekāpt upes vai ezera ūdenī un iesaka nekad tajā nelekt, bet ūdenī ieiet lēni un uzmanīgi. Peldētājiem tiek piekodināts, lai tie vienmēr ņem līdzi kādu biedru, kas nelaimes gadījumā varētu palīdzēt. Vēl tiek klasificēti ūdeņu veidi un brīdināts, ka duļķainos un rāvainos ūdeņos labāk nepeldēties,» raksta «Wellcome Library».
Interesanti, ka grāmatas autors pasniedza teoloģiju Kembridžas Universitātē, tomēr 1587. gadā, laikā, kad tika izdota viņa grāmata, viņš no universitātes tika izslēgts daļēji tāpēc, ka universitātes telpās mēdza skaļi klaigāt un pūst ragu.