Toreiz un tagad: 1920. gadu Rīgas bohēmistu pulcēšanās vieta «Sukubs»

Restorāna "Sukubs" atrašanās vieta mūsdienās.

FOTO: Olga Tuča

Lai arī smakusi zem dažādām diktatūrām, varām, jūgiem un papēžiem, Rīga arī 20. gadsimta griezumā nav iztikusi bez ekscentriskām un radošām personībām un publiskām vietām, kur šīm pašām personībām satikties un pie banālā «graķīša» vai portvīna glāzes paspriest par mākslu, literatūru, mūziku, mīlestību un visām tām lietām, kas parasti piederas kārtīgiem intelektuāļiem. Krogu, bāru, kafejnīcu un restorānu netrūka nedz pirmskara laikā, nedz padomju laikos, bet kuras tieši no tām varētu pelnīti dēvēt par 20. gadsimta radošās inteliģences bohēmas citadelēm Rīgā? Lūk, viena no 20. gadsimta sākuma slavenākajām vietām, kur ēda un dzēra Rīgas radošās inteliģences pārstāvji - veģetārais restorāns «Sukubs».

Adrese: Merķeļa iela 21-2

Veģetārais restorāns «Sukubs» 20. gadsimta 20. gados atradās Merķeļa ielā (bijusī Pauluči iela) tieši blakus «Saktai» un pretī Vērmaņdārzam. Šobrīd ēkā iekārtojusies vesela armāda dažādu uzņēmumu, bet «Sukuba» telpas aptuvenajā vietā darbojas kapitālistu bohēmas vieta «RIMI» un ceļojumu aģentūra. Varbūt tieši tur, kur kādreiz varēja priecāties par Romana Sutas apgleznotajām sienām, tagad rindojas baltmaizes kukuļi un Marakešas bukleti, bet dzēruma sarunas par mākslu, literatūru vai Kārļa Zāles un Raiņa nejauko raksturu aizstājušas sašutuma pilnas čalas par laša filejas augstajām cenām.

Natālija Suta ar savu mājturības kursu kursantēm kafejnīcā „Sukubs”. Ne ātrāk par 1922. 8,8 x 13,8 cm. Foto autors: nezināms.

FOTO: Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja kolekcija

Daudziem liksies pārsteidzošs fakts, ka «Sukubs» jau pirms teju simts gadiem pilnībā atbilda mūsdienās tik devalvētajam, bet joprojām populārajam «hipsterkafejnīcas» jēdzienam, proti, tajā pasniedza tikai veģetārus ēdienus, lielākā daļa apmeklētāju bija dažāda ranga intelektuāļi, kafejnīcas sienas rotāja paša Sutas un viņa kolēģu mākslas darbi, bet restorāna ēdienkartes no vienas vietas bija aprakstītas ar dzejām un apzīmētas. Ļaudis runā, ka Romana Sutas māte Natālija Amālija Suta, kas bija restorāna īpašniece un pavāre, nevairījās ēdienu dot «uz krīta» vai vienkārši iemainīt to pret zīmējumiem, kā tas bija baskājainā pastelista Voldemāra Irbes gadījumā, kuram patiesi naudas vietā bieži kabatā svilpojis vējš. Lūk, Irbe savu talantu nebija pārdevis un, lai nu kurš, bet viņš bohēmista birku nēsāja pilnīgi attaisnoti.

Restorāna "Sukubs" atrašanās vieta mūsdienās.

FOTO: Olga Tuča

Var tikai minēt, cik dižu mākslas darbu iedvesmas, idejas un skices radās šā restorāna nelielajā telpā. Tur mēdza iegriezties gan rakstnieks Jānis Grīns un dzejnieks Edvarts Virza, gan mākslinieks Niklāvs Strunke, tēlnieks Kārlis Zāle un pat dižgars Jānis Rainis.

«Sukubs» pastāvēja līdz pat 20. gadsimta 30. gadiem un joprojām ir viena no leģendārākajām bohēmas vietām 20. gadsimta Rīgā. Šodien «Sukuba» garu ir visai neveiksmīgi centusies reanimēt galerija «Sukubs», tomēr tai pietrūkst neviltotas bohēmas auras, ko vislabāk bija izveidojis krogs «Chomsky», kas nu jau pats kļuvis vien par nemirstošu leģendu.

Uz augšu