Latvija pagarinās septiņu civilo ekspertu dalību Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) speciālajā novērošanas misijā Ukrainā, liecina valdībā šodien apstiprinātais Ārlietu ministrijas (ĀM) rīkojuma projekts.
Latvija pagarinās civilo ekspertu dalību EDSO novērošanas misijā Ukrainā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pienākumus EDSO speciālajā novērošanas misijā Ukrainā pašlaik pilda astoņi nosūtītie civilie eksperti no Latvijas, savukārt esošais tiesiskais regulējums būs spēkā līdz šī gada 31.martam. 22.martā EDSO Vīnē par vēl vienu gadu, proti, līdz 2019.gada 31.martam, pagarināja novērotāju misiju Ukrainas austrumos.
EDSO Sekretariāts izteica vēlmi, lai septiņi Latvijas civilie eksperti - Vladimirs Bobrovskis, Elīza Ēlerte, Sandis Kalējs, Didzis Nīmants, Jeļena Suvorova, Reinis Janevics un Pāvels Trifanovs - turpina dalību EDSO speciālajā novērošanas misijā līdz nākamā gada 31.martam.
Ministrijas pārstāvji rīkojuma projekta anotācijā uzsvēruši, ka, lai civilajiem ekspertiem nebūtu jāpārtrauc sava darbība misijā, bija nepieciešams nodrošināt, lai rīkojuma projekts tiktu pieņemts ne vēlāk kā šī gada 27.martā. Anotācijā ĀM brīdināja, ka rīkojuma projekts jau ir jāiesniedz Valsts kancelejā, lai nodrošinātu civilo ekspertu dalības pagarinājumu pirms šī gada 31.marta. Gadījumā, ja ekspertu dalība netiktu pagarināta minētajā laikā, to darbība misijā varētu tikt pārtraukta, līdz attiecīgs lēmums tiktu pieņemts. Tādējādi varētu rasties valstij nelabvēlīgas sekas, kas skar būtiskas valsts starptautiskās intereses.
«EDSO dalībvalstis sekondē ekspertus EDSO misijām, nodrošinot iespējas iegūt objektīvu informāciju par krīžu situāciju misiju valstīs. EDSO misijas klātbūtne ir ļoti būtiska, lai vērotu Minskas vienošanās par pamieru Ukrainā izpildes centienus un šķēršļus,» rīkojuma projekta anotācijā norādīja ĀM.
Nosūtītajiem civilajiem ekspertiem, kas darbojas EDSO speciālajā novērošanas misijā Ukrainā, EDSO izmaksā dienas naudu 125 eiro apmērā, no kuras ekspertam jāsedz uzturēšanās izdevumi. Ministrija arī sedz civilo ekspertu veselības apdrošināšanas izdevumus 1543 eiro apmērā gadā katram civilajam ekspertam atbilstoši EDSO noteiktajam apmēram - mēneša izmaksas ir 128,58 eiro, kas ietver veselības apdrošināšanu, dzīvības apdrošināšanu un negadījumu invaliditātes apdrošināšanu.
Ņemot vērā, ka vienam no ekspertiem laiks misijā šajā laika periodā ir paredzēts 18 dienas, bet pārējiem sešiem ekspertiem ir paredzēts laiks šajā misijā ir 12 mēneši, tad apdrošināšanas izdevumu apmērs veido 9336 eiro. ĀM lūgusi Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» piešķirt finansējumu 7021 eiro apmērā, kā arī precizēt un palielināt ĀM budžeta bāzes izdevumus programmā «Nozaru vadība un politikas plānošana» par 2315 eiro civilo ekspertu veselības apdrošināšanas izdevumu segšanai no 2019.gada 1.janvāra.
Pēdējos četrus gadus neapbruņoti EDSO novērotāji Austrumukrainā ir uzraudzījuši trauslo pamieru starp Ukrainas spēkiem un Maskavas atbalstītājiem kaujiniekiem.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.