Komunikācijas tehnoloģiju attīstība radījusi jaunus veidus, kādos cilvēki piekļūst informācijai, izmanto un dalās ar to. Tas savukārt radījis izmaiņas sabiedrībā un institūcijās, kā arī diemžēl pavēris ceļu ārvalstu ietekmes kampaņām, kas izmanto vājības šajā sistēmā. Kā militārā joma digitālajā vidē var izmantot stratēģisko komunikāciju savā labā, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra jeb «StratCom» ikgadējās konferences «StratCom Dialogue» ietvaros skaidro eksperti.
(Papildināta ziņa.)
NATO centrālās Eiropas bāzes SHAPE runasvīrs Marks Laitijs skaidro, ka saskaņā ar «Gerasimova doktrīnu» Krievija informatīvo karu un slepenas nemilitāras operācijas uzskata par vienu no militāras konfrontācijas sākumstadijām. Tāpēc par militārās komunikācijas kanāliem jādomā, pirms notikusi eskalācija. Taču pašreizējā situācijā, kad militārpersonas ilgu laiku netiek apmācītas stratēģiskās komunikācijas jautājumos, tiek kultivēts amatierisms, uzsver Laitijs.
Igaunijas aizsardzības spēku komandieris Riho Terrass norāda, ka Igaunijā visi iedzīvotāji nonāk tiešā kontaktā ar militāro jomu - iesaukumā, kā rezervisti, ģimenes lokā vai citādi, tādējādi valstī valda labāka izpratne par militāro sfēru un tās pārstāvētajām vērtībām.
Cīņa ar Krievijas propagandu un viltus ziņām ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. «Viņi var teikt, kādus melus vien grib, un kāds tam noticēs,» norāda Terrass. Viņš norāda uz gadījumu, kad kāds iesauktais karavīrs iešāvis sev plecā. Pēc tam esot pienākuši jautājumi no Krievijas propagandas kanāla Eiropā «Sputnik» - vai tas bija etniskais krievs, ko sašāva kāds cits karavīrs, un vai tā bija ļaunprātīga rīcība? Karavīrs nebija krievu izcelsmes, un Igaunija atteicās atbildēt uz «Sputnik» jautājumiem, bet sniedza informāciju vietējiem medijiem.
NATO Aizsardzības koledžas komandante Kristīna Vaitkrosa stāstīja par Kanādas medijos izskanējušajām ziņām par seksuāla rakstura pārkāpumiem valsts bruņotajos spēkos. Tika izstrādāts īstermiņa un ilgtermiņa stratēģiskais naratīvs, kas tika izplatīts virzienā no hierarhijas augstākajiem līmeņiem uz zemākajiem.
Īstermiņā notika tikšanās ar bruņoto spēku pārstāvjiem, skaidrojot, kādas sūdzības ir izskanējušas un kāda uzvedība ir vai nav pieņemama. Ilgtermiņā - atbalstīt upurus, nodrošināt ātru reakciju pārkāpumu gadījumā un novērst jaunu pārkāpumu rašanos.
«Visiem bija jāpiekrīt, ka ir problēma, ka ir risinājums un ka viņiem ir loma tā atrašanā,» norāda Vaitkrosa. Stratēģija tika īstenota ne vien «uz papīra», bet arī ar personīgu pieeju. Pēc iespējas vairāk jāmazina plaisa starp vārdiem un rīcību, un tas attiecas uz visu veidu stratēģisko komunikāciju, uzsver Vaitkrosa.
Diskusijas moderators ir Zviedrijas Versterjētlandes reģiona komunikāciju direktors Ēriks Lāgerstens. Diskutē NATO centrālās Eiropas bāzes SHAPE runasvīrs Marks Laitijs, Igaunijas aizsardzības spēku komandieris Riho Terrass un NATO Aizsardzības koledžas komandante Kristīna Vaitkrosa.
/nginx/o/2021/09/22/14085528t1h446f.jpg)
