Spāņu gripai – 100. Desmit mīti par vienu no baisākajām pandēmijām pasaulē

FOTO: Wikimedia Commons

Šogad aprit 100 gadi, kopš pasaulē izcēlās spāņu gripa, iznīcinot ievērojamu daļu pasaules populācijas. Eksperti lēš, ka pandēmijas laikā bojā gāja no 50 līdz 100 miljoniem cilvēku, kas bija aptuveni 5 procenti no visas pasaules populācijas. Savukārt inficēti tika ap 500 miljoniem cilvēku. Īpaši smags bija 1918. gads, kad slimība atņēma arī jaunu un pilnīgi veselu cilvēku dzīvības. Daži to dēvē par šaušalīgāko pandēmiju pasaules vēsturē. Skaidrojot sekojošos desmit mītus, ko sagatavojis izdevums «The Conversation», mēs daudz labāk sapratīsim, kas īsti notika pirms simts gadiem un kā novērst šāda veida pandēmijas izcelšanos nākotnē.

FOTO: Wikimedia Commons

 

FOTO: AP/Scanpix

Spāņu gripa radās Spānijā

Lai arī gripai ir dots Spānijas vārds, tomēr tā nav cēlusies Spānijā. Visticamāk, tā savu nosaukumu ieguva Pirmā pasaules kara dēļ, kas 1918. gadā vēl bija pilnās burās. Lielākās valstis ļoti uzmanījās, lai neiedrošinātu savus ienaidniekus uzbrukt, tāpēc centās slēpt to, ka tajās plosās gripa. Turpretī neitrālajai Spānijai nebija vajadzības kaut ko slēpt, tāpēc radās iespaids, ka Spānija ir vienīgā valsts, kur gripa plosās šaušalīgos apmēros.

Patiesā gripas izcelsmes vieta ir strīdīgs jautājums vēl šodien. Pastāv hipotēze, ka tā cēlusies Austrumāzijā vai Eiropā.

 

FOTO: Mary Evans Picture Library/Scanpix

Pandēmijas pamatā bija «supervīruss»

1918. gadā gripa izplatījās ļoti strauji, vien sešu mēnešu laikā, nogalinot 25 miljonus cilvēku. Tas noveda dažus cilvēkus pie aizdomām, ka šis nav vienkāršs vīruss, bet gan ārkārtīgi letāls – ar potenciālu iznīcināt visu cilvēci. Tiesa, pēdējā laika pētījumos ir noskaidrots, ka pats vīruss nav fundamentāli atšķirīgs no tā, kas plosījās citus gadus. Straujo mirstības pieaugumu, visticamāk, izraisīja militārās nometnes, kā arī antisanitārie apstākļi un pārtikas trūkums.

 

FOTO: akg-images/Scanpix

Pirmais pandēmijas vilnis bija nāvējošākais

Patiesībā 1918. gada pirmajā pusē nāvju skaits bija relatīvi zems. Tieši otrajā vilnī, no oktobra līdz decembrim, mira visvairāk sasirgušo. Trešajā vilnī 1919. gada pavasarī bija vairāk mirušo nekā pirmajā vilnī, tomēr ne tik daudz kā otrajā.

Zinātnieki tagad uzskata, ka straujā mirstības palielināšanās otrajā vilnī ir skaidrojama ar antisanitārajiem apstākļiem. Cilvēki, kuriem bija nelieli slimības simptomi, parasti palika mājās, tomēr tie, kuriem slimība bija jau pēdējā stadijā, tika sapulcināti slimnīcās un nometnēs, kas veicināja slimības izplatību.

 

FOTO: akg-images/Scanpix

Vīruss nogalināja gandrīz visus, kas ar to inficējās

Patiesībā lielākā daļa cilvēku, kas 1918. gadā inficējās ar vīrusu, izdzīvoja. Mirstība inficēto cilvēku vidū nepārsniedza 20 procentus. Tiesa, mirstības rādītāji bija atšķirīgi starp dažādām cilvēku grupām. ASV lielākā mirstība bija starp iezemiešu populācijām, jo tām nebija attīstījusies imunitāte pret vīrusu.

Tomēr ir skaidrs, ka 20 procenti jebkurā gadījumā ir augsts mirstības rādītājs, salīdzinot, piemēram, ar parasto gripu, kas nogalina mazāk nekā 1 procentu inficēto.

 

FOTO: akg-images/Scanpix

Tā laika ārstniecības metodes neietekmēja slimību

1918. gada gripas laikā nekāds antivīruss vai vakcīna nepastāvēja. Arī mūsdienās gripa tiek nevis tieši ārstēta, bet gan pacientam tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi, lai tas varētu to veiksmīgi izslimot. Pētnieki uzskata, ka daudzas nāves izraisīja nevis pati gripa, bet gan saindēšanās ar aspirīnu, proti, ārsti tajā laikā inficētajiem pacientiem izrakstīja aspirīna kursu, liekot dienā izdzert pat 30 gramus šo zāļu. Mūsdienās pat 4 grami aspirīna dienā tiek uzskatīti par kaitīgu devu. Aspirīna pārdozēšanai ir līdzīgi simptomi kā spāņu gripai.

Tiesa, neskatoties uz to, mirstības rādītāji vietās, kur aspirīns nebija pieejams, bija līdzīgi, tāpēc diskusija par medikamentu ietekmi uz slimību joprojām ir atklāta.

 

FOTO: ©TopFoto/Scanpix

Avīzes bija pilnas ar gripai veltītiem rakstiem

Sabiedrības veselības aizsardzības amatpersonām un politiķiem bija savi iemesli, kāpēc gripas izplatību neafišēt, tāpēc presē par to informācija parādījās reti. Baiļu pamatā bija tas, ka informāciju par gripas novājināto valsti varētu izmantot ienaidnieki, kā arī varētu izcelties panika.

 

FOTO: akg-images/Scanpix

Pandēmija ietekmēja Pirmā pasaules kara iznākumu

Maz ticams, ka gripa ietekmēja Pirmā pasaules kara iznākumu, jo visas karojošās puses bija cietušas no tās līdzīgi. Tiesa, nav šaubu, ka Pirmais pasaules karš ietekmēja slimības gaitu. Miljoniem kareivju lielie pulki radīja ideālus apstākļus gripas attīstībai un izplatībai.

 

FOTO: akg-images/Scanpix

Pandēmiju apturēja plaša imunizācija

Tā kā imunizācija – tāda, kādu mēs pazīstam šodien, – 1918. gadā nepastāvēja, pandēmijas iznākumā tā nekādu lomu nespēlēja. Tiesa, tiem cilvēkiem, kuri iepriekš bija pakļauti gripai, bija dabiskā ceļā izstrādājusies zināma imunitāte, tāpēc atsevišķās cilvēku grupās mirstība bija mazāka. Turklāt vīruss evolūcijas ceļā kļuva mazāk nāvējošs, nespēja vairs izplatīties un gāja bojā dabiskās atlases ceļā.

 

FOTO: akg-images/Scanpix

Vīrusa gēni nekad netika sekvencēti

2005. gadā pētnieki paziņoja, ka viņiem ir veiksmīgi izdevies noskaidrot, kāda ir 1918. gada spāņu gripas vīrusa DNS sekvence. Vīrusa DNS tika iegūts no kāda gripas upura mirstīgajām atliekām, kas bija iesalušas Aļaskas ledū.

Divus gadus vēlāk tika atrasti pērtiķi, kas bija inficējušies ar šo vīrusu un piedzīvoja spāņu gripai raksturīgos simptomus.

 

FOTO: akg-images/Scanpix

Šodien mēs nevaram mācīties no 1918. gada epidēmijas

Nopietnas gripas epidēmijas notiek vismaz reizi dažos gadu desmitos. Eksperti nešaubās, ka nākotnē izcelsies vēl kāda gripas epidēmija. 1918. gada gripas epidēmija joprojām var sniegt pamatīgu mācību mūsdienu cilvēkiem. Galvenais ir ievērot tīrību, mazgāt rokas un stiprināt savu imūnsistēmu ar veselīgu un pilnvērtīgu uzturu. Mūsdienās ir daudz vairāk zināms par to, kā pareizi izolēt inficētus pacientus, kā arī ir pieejamas antibiotikas.

Vairāk rakstu

Uz augšu