Grāmatas autore ir Dr. Līga Zariņa – pētniece LU Datorikas fakultātes (DF) Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijā. Iepriekš LU ieguvusi maģistra grādu matemātikā (FMF), kur zinātniskā pētniecība bija saistīta ar simetriju, plaknes pārklājumiem, formu. Vienmēr ir bijis aicinājums strādāt arī ar humanitāro virzienu, tas ir, strādāt starpdisciplināri.
Starpdisciplināras zināšanas ļauj veikt kompleksus pētījumus
L. Zariņu interesē cilvēka domāšanas veida saistība ar kultūras attīstību plašākā nozīmē. Tālākās studijas doktorantūrā tika turpinātas dabaszinātņu jomā, iestājoties LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē (ĢZZF), lai sāktu izpēti saistībā ar cilvēku senāko vēsturi. Sadarbībā ar profesoru Valdi Segliņu radās ideja pētīt kramu un akmens rīkus – senākās cilvēka radītās materiālās kultūras liecības, kas ir saglabājušās līdz mūsdienām. Apvienojot jau esošās dabaszinātņu – matemātikas – zināšanas ar ģeozinātnēm, tika sākts komplekss pētījums. Pētniecība saistīta ar materiālu – kramu, ko senākie cilvēki ir plaši izmantojuši rīku gatavošanai, tāpat ģeozinātņu joma ir nozīmīga aizvēstures izpētē, jo pamato dažādās vides rekonstrukcijas un raksturošanas iespējas, lai iztēlotos, kā senie cilvēki savulaik ir dzīvojuši un kā saglabājas arheoloģiskās liecības. Tā kā rīki ir ar konkrētu formu un līdz tam jau bija pētītas formas īpašības no matemātikas skatpunkta, tad tas bija sava veida pavediens, kas aptvēra kopā to, kas jau bija darīts, ar to, ko varētu darīt interesējošajā izpētes laukā. Grāmata ir radīta, balstoties uz izstrādāto promocijas darbu ģeoloģijas nozarē – tiek aplūkotas iespējas vērtēt prasmju un zināšanu attīstību, pētot senākā akmens laikmeta jeb paleolīta akmens rīkus pasaules mērogā visā tā garumā, virzot domu uz mūsdienu Latvijas reģionu un ar to saistītajiem senākajiem zināmajiem kultūras aspektiem. Jāatzīmē, ka pirmās liecības par rīkiem Latvijas teritorijā ir datējamas tikai ar paleolīta beigu daļu.