Asociācija: kompensējamie medikamenti jāvērtē pēc to efektivitātes, nevis zemākās cenas

Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektors Valters Bolēvics

FOTO: Zane Bitere/LETA

Medikamentu iekļaušana kompensējamo zāļu sistēmā būtu jāvērtē pēc to efektivitātes, nevis pēc iespējami zemākās cenas, intervijā aģentūrai LETA sacīja Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) izpilddirektors Valters Bolēvics.

Viņš skaidroja, ka katrā Eiropas valstī eksistē kompensējamo zāļu sistēma, tomēr katrā no tām atšķiras pieeja, kā tiek izvēlētas zāles, kuras kompensēs. «Mēs kā asociācija iestājamies par to, lai zāles, kuras tiek iekļautas kompensējamo zāļu sistēmā, tiktu vērtētas pēc to efektivitātes. Proti, lai izmaksu princips netiktu vērtēts vienkāršoti kā zemākā cena, bet gan no farmoekonomiskā viedokļa. Proti, kādu pienesumu kopējai veselības aprūpes sistēmai dod konkrētais medikaments. Pat tad, ja cenas ziņā tas ir dārgāks,» akcentēja Bolēvics.

Pēc viņa teiktā, Latvijas kompensējamo zāļu sistēmā nav iekļauta neviena inovatīva zāle, jo tās parasti ir jaunatklājums farmācijas nozarē, kas attiecīgi nozīmē, ka tās ir arī ļoti dārgas. Tomēr pēc minēto medikamentu inovatīvās lomas beigām, kas parasti ilgst gadu, vai līdz to patenta termiņa beigām, kas var ilgt desmit gadus, tās kļūst par jaunākās paaudzes medikamentiem.

Bolēvics skaidroja, ka Latvijā kompensējamo zāļu sistēmā ir iekļauts 31 jaunākās paaudzes medikaments, tikmēr Lietuvā tādi ir 62, bet Igaunijā - 66 jaunākās paaudzes medikamenti. «Tas nozīmē, ka Latvijai būtu nepieciešams dubultot jaunākās paaudzes medikamentu pieejamību mūsu pacientiem, lai vismaz izlīdzinātu situāciju ar kaimiņvalstīm. Finansējums kompensējamo medikamentu sistēmai šogad ir palielināts, un būtu jāsāk domāt, kā no tā gūt maksimālo labumu pacientam,» atzīmēja SIFFA izpilddirektors.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā kompensējamo zāļu sistēmas budžets ir zem Eiropas vidējā līmeņa. Turklāt ar visu finansējuma palielinājumu kompensējamajiem medikamentiem Latvija vēl joprojām, pēc viņa teiktā, atrodas zem Lietuvas un Igaunijas budžeta līmeņa. «Eiropas vidējais līmenis kompensējamo zāļu finansējumā ir 20% no kopējā veselības aprūpes budžeta. Tātad Latvijas gadījumā tiem būtu jābūt aptuveni 200 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka, lai sasniegtu vidējo Eiropas līmeni, finansējuma pieaugumam ir jābūt arī nākamajos gados,» norādīja Bolēvics.

Viņš sacīja, ka patlaban ir atsevišķas diagnozes, piemēram, kardiovaskulārās slimības, HIV/AIDS, C hepatīts, kurām kompensējamo zāļu sistēmā ir iekļauti jauni medikamenti, tomēr viņa ieskatā minētā tendence ir jāturpina.

Asociācijas vadītājs skaidroja, ka, piemēram, ārstējot C hepatītu ar pirmās paaudzes medikamentu, statistikas rādītāji liecina, ka no 100 slimniekiem pilnībā tiek izārstēti 40. Tikmēr pašlaik tirgū esošais ceturtās paaudzes medikaments nodrošina 96% izveseļošanās koeficientu. «Tas nozīmē, ka no katriem 100 pacientiem 96 tiek izārstēti. Izārstēti, nevis viņu slimība tiek kontrolēta,» uzsvēra Bolēvics.

Tāpat viņš atzīmēja, ka HIV/AIDS 1995.gadā tika uzskatīta par nāves sprieduma diagnozi, tomēr līdz ar inovatīvo medikamentu attīstību, pašlaik tā kļuvusi par hronisku, kontrolējamu slimību. «Piemēram, Francijā kopš 1995.gada nāves gadījumu skaits, ko ir izraisījis HIV/AIDS, ir samazinājies par 96%,» atzīmēja asociācijas vadītājs.

Līdzīgu ainu viņš iezīmēja arī onkoloģisko saslimšanu jomā, norādot, ka jaunākās paaudzes medikamentu dēļ mirstība no vēža samazinājusies par 20%, turklāt dzīves ilgums vēža slimniekiem to ietekmē var pieaugt par pieciem un vairāk gadiem.

Pēc Bolēvica paustā, galvenās veselības aprūpes jomas, kurās Latvijā būtu nepieciešams papildināt jaunākās paaudzes medikamentu klāstu, ir tieši onkoloģija un kardiovaskulārās slimības. Kaut gan šogad kardiovaskulārajā jomā tika iekļauts pirmais jaunākās paaudzes medikaments, SIFFA izpilddirektors atzīmēja, ka to varētu būt vairāk. «Ja mēs gribētu sliekties pat ne uz izcilnieku, bet vidējo Eiropas līmeni, tad mums vēl ir krietns ceļš ejams,» sacīja Bolēvics.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā ilgstoši nav bijis sakārtots veselības aprūpes nozares finansējums, jo tai nav pievērsta uzmanība politiskā līmenī. «Piemēram, Lietuva savu finansējuma modeli mainīja jau 1994.gadā, Latvija to dara tikai tagad. Akūtais ikgadējais finansējuma trūkums veselības nozarei ir arī novedis pie tā, ka mēs šodien esam tur, kur esam. Viens no zemākajiem dzīves ilguma rādītājiem ir Latvijai. Papildus tam inovatīvo zāļu izmantošanas jomā mēs Eiropā esam priekšpēdējā vietā aiz Rumānijas,» uzsvēra SIFFA vadītājs.

Vienlaikus viņš sacīja, ka šogad ir pirmais gads, kad kompensējamajiem medikamentiem pieaudzis finansējums. Turklāt viņa ieskatā pozitīvi vērtējams tas, ka sabiedrībā minētais temats ir aktualizēts, un sākušās diskusijas par to, kā labāk un efektīvāk tērēt kompensējamajiem medikamentiem atvēlētos līdzekļus. «Jo aktīvāk runāsim, jo aktīvāk diskutēsim, jo ātrāk nonāksim līdz efektīvam rezultātam. Es vismaz tā ceru,» teica Bolēvics.

Uz augšu