/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/04/8001921t1hc12d.jpg)
Zinātnieki gadu desmitiem ir pētījuši cilvēka spermatozoīdu neparastās spējas un anatomiju, tāpēc zinātniekus pavisam pārsteidza nesenais atklājums – mistiska spirālveidīga nanostruktūra spermatozoīdu viciņās jeb astēs.
Zinātnieki cilvēku spermatozoīda astē atrod mistisku spirāli
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Scientific Reports», pētnieki uzskata, ka tieši šī spirāle spermatozoīdiem ļauj kustēties tik ātri un veikli.
Spermatozoīdiem ir nepieciešama ļoti efektīva aste, lai tie spētu pēc iespējas ātrāk nokļūt līdz olšūnai un to apaugļot. Spermatozoīda aste sastāv no tūkstošiem sīku daļu, no kurām vissvarīgākie ir tā saucamie tubulīni, kas veido mikrocaurulītes spermatozoīda viciņā.
Mikrocaurulītēm ir piestiprinātas tūkstošiem kustīgu olbaltumvielu, kas liek tām sarauties. Rezultātā spermatozoīds spēj ātri peldēt.
/nginx/o/2018/07/04/8001917t1heccb.jpg)
«Patiesībā šis process ir visai pārsteidzošs. Olbaltumvielu kustībām ir jābūt ārkārtīgi smalki koordinētām, lai spermatozoīds varētu kustēties uz priekšu,» komentēja pētniece Joanna Hoga (Johanna Höög).
Lai labāk varētu izpētīt spermatozoīda asti, Hoga izmantoja krio-ET tehniku. Šī metode ļauj pētniekiem sasaldēt sīkas struktūras, piemēram, spermu, un uzņemt 2D attēlus, kurus vēlāk var sakombinēt detalizētos 3D attēlos.
/nginx/o/2018/07/04/8001919t1h019f.jpg)
«Kad aplūkojām pirmo spermatozoīda viciņas 3D attēlu, mēs mikrocaurulītē pamanījām kaut ko neparastu – spirālīti, kas aizņēma aptuveni desmito daļu viciņas garuma,» stāstīja Hoga.
Pētniekiem joprojām nav īsti skaidrs, kādam nolūkam kalpo šī spirālīte, no kā tā sastāv un cik svarīga tā ir. Tomēr pētniekiem ir dažas idejas, kas, tiesa, vēl jāpārbauda.
«Mums šķiet, ka šī spirāle darbojas kā mikrocaurulītes korķis, kas neļauj tām izplesties vai sarukt, ļaujot visai enerģijai fokusēties uz kustību,» piebilda pētījuma autors Dāvids Zabeo (Davide Zabeo).