Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/04/8008014t1h91c6.jpg)
Zināms, ka Pirmais pasaules karš pārsvarā norisinājās tranšejās, kas pamatīgi apgrūtināja jebkādu virzību uz priekšu. Lai arī katru dienu krita tūkstošiem karavīru, armijas cīņu laikā dažreiz pavirzījās vien dažus metrus uz priekšu. Tāpēc, lai pārspētu ienaidniekus, tika izgudroti arvien jauni nāvējoši ieroči, kuru efektivitāte, tiesa, ne vienmēr bija apmierinoša. Izdevums «History Lists» ir apkopojis piecus ieročus, kas pirmo reizi tika izmantoti Pirmajā pasaules karā.
/nginx/o/2018/07/04/8008004t1h2d28.jpg)
Gāze
Lai arī inde un saindēti ieroči 1899. gadā Hāgas deklarācijas ietvaros un 1907. gadā Hāgas konvencijas laikā tika aizliegti, indīgā gāze tika plaši izmantota Pirmā pasaules kara laikā. Pirmo reizi to izmantoja vācieši cīņā pret frančiem 1914. gada oktobrī, tomēr masveidā tā pirmo reizi tika lietota 1915. gada pavasarī – Kaujā pie Ipras. Neskatoties uz gāzes nāvējošo iedarbību, tai bija maza loma lielāko kara cīņu iznākumos.
/nginx/o/2018/07/04/8008006t1hda43.jpg)
Tanki
Tanks ir vēl viens ierocis, kas pirmo reizi tika izmantots Pirmā pasaules kara laikā. Tanka prototipu izveidoja kompānija «William Foster & Co.» Lielbritānijā 1915. gadā, bet praksē tas tika izmantots Sommas kaujā – no 1916. gada 1. jūlija līdz 18. novembrim. Tiesa, pirmie tanki bija ārkārtīgi lēni un mehāniski nepilnveidoti, tāpēc tiem praktiski nebija nekādas nozīmes kauju iznākumos. Pirmais veiksmīgais tanka gājiens norisinājās no 1917. gada 20. novembra līdz 7. decembrim kaujā pie Kambrē un palīdzēja britiem gūt pamatīgu progresu jau ofensīvas pirmajā dienā.
/nginx/o/2018/07/04/8008008t1h4677.jpg)
Lidmašīnas
Lidmašīnas, tāpat kā gaisa baloni un cepelīni, Pirmajā pasaules karā pārsvarā tika izmantotas izlūkošanas vajadzībām. Tomēr, kara gaitai strauji attīstoties, tās sāka izmantot arī spridzināšanas nolūkos (sākumā spridzekļus no lidaparātiem svieda ārā ar rokām). Kara laikā pirmo reizi tika izveidota arī gaisa spēku vienība «British Vickers F.B.5», kas aizsāka gaisa kauju un pretgaisa ieroču turpmāku evolūciju.
/nginx/o/2018/07/04/8008010t1h330e.jpg)
Zemūdenes
Lai arī zemūdene tika izgudrota un karadarbībā izmantota Amerikas Neatkarības kara laikā, vairāk nekā gadsimtu pirms Pirmā pasaules kara, tomēr kā ieroci plašā nozīmē zemūdenes sāka izmantot tieši Pirmajā pasaules karā – galvenokārt, lai apturētu krājumu piegādi ienaidniekiem.
Kara zenītā visām karojošajām pusēm bija zemūdenes (britiem vien bija 70), tomēr vācu «U» tipa zemūdenes bija visveiksmīgākās. Kara beigās vācieši ar savu zemūdeņu palīdzību bija pamatīgi kaitējuši britu pārtikas un citu krājumu piegādes līnijām, kas dažādu apstākļu dēļ noveda pie ASV iesaistīšanās karā un Vācijas sagrāves.
/nginx/o/2018/07/04/8008012t1h2204.jpg)
Liesmu metēji
Pirmais pārnēsājamais liesmu metējs, ko izgudroja vācu zinātnieks Ričards Fīdlers (Richard Fiedler), savu debiju piedzīvoja tieši Pirmā pasaules kara laikā. To izmantoja vācieši cīņā pret frančiem Rietumu frontē 1914. gada izskaņā, tomēr plašāk to sāka izmantot 1915. gadā. Liesmu metēji izrādījās spēcīgi un noderīgi ieroči, tomēr tiem bija ierobežots liesmu mešanas attālums, kā arī tos bija grūti lietot.