Tiesības nogalināt II

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Šķiet, nevienam acu un ausu pārim garām nav paskrējis pirms nedēļas publicētais viedoklis par motociklistiem, kas vienā vai otrā veidā, proti, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu vai veicot nepārdomātus, riskantus manevrus, apdraud pārējos satiksmes dalībniekus, viņu labklājību, viņu veselības un īpašuma drošību.

Pirms raksta publicēšanas rēķinājos, ka kādam mans viedoklis par neadekvātiem motobraucējiem nepatiks, taču šāda rezonanse un valsts mēroga ažiotāža, kuras kronis ir uz četrām lapām rakstīta un lielā daļā sabiedrības zināmu motobraucēju parakstīta vēstule, nebija gluži šoks, bet pārsteigums gan.

Nožēlojamo, zemisko apsaukāšanos un jēlības komentāros, forumos un e-pastā (sveiciens Ivanam Ivanovicham, kurš trīs epastos prata atsūtīt sešus vārdus) pat neņemu vērā, tas ir zem mana goda, tomēr šādu vēstuli bez ievērības atstāt nevar un to piedāvājam arī lasītājiem izvērtēšanai rakstam pievienotajos resursos.

Pirmkārt jau nesaprotu, kādēļ daļa motobraucēju ir tik sašutusi par aizrādījumu nepārkāpt satiksmes noteikumus.

Vai ātruma pārsniegšana, braukšana ar tālajām gaismām, kad tas nav atļauts citiem transportlīdzekļu vadītājiem, agresīvi manevri ir iekļauti kaut kādās motobraucēju pamattiesībās? Nedomāju gan un nedomāju arī, ka šī pārliecība liecina par “autora nopietnām medicīniska rakstura problēmām psihiskās veselības jomā”, kā tas minēts oficiālajā vēstulē un ko uzskatu par aizvainojošu, stipri subjektīvu izteikumu, par ko juristiem noteikti būtu kas sakāms.

Zākāšanās un Ingara Teņa sejai piemērotu ķieģeļu meklēšana

Žēl tomēr, ka ļoti daudz motobraucēju manu viedokli par situāciju ir uztvēruši tik personiski, un tas liek domāt, ka paši labi apzinās savu rīcību. Patiesībā - ne tikai apzinās, bet arī pārrunā portālā Motopower.lv, no kura uzturētājiem arī nāk minētais dokuments.

Nav dziļi jāmeklē Motopower.lv forumā, lai atrastu apzinīgam sabiedrības loceklim nepieņemamas rīcības aprakstus. Piemēram, spērienu ar zābaku pa kādas ku.es vadīta Lexus sāniem, kad tā nav devusi ceļu uz Jūrmalas šosejas: “Jā, gadās arī tā. Man vienreiz riktīgi izbesīja. Velku uz Jūrmalu. Visi kā normāli vadītāji pārkārtojas. Bet tad viena k...e ar Lexus RX300 laikam mani neredz un sēž trešajā rindā uz 90. Piebraucu pašā astē. Redzu, ka šamā īstenībā redz mani, šķielē spogulī, un vārās pa trubu zelta krāsā. Es tur sauto metu un raķetes šauju, bet tā pat nepakustās un tik šķielē. Nu sadusmojos. Paņēmu pa labi garām, piebraucu pie labā spārna un ieliku pa to spārnu ar zābaku. Nu stulbi jau, jo gandrīz līdzsvaru zaudēju, bet kā tādas biezās k...s lai savādāk pārmāca!”

Cits motobraucējs, kurš līdz šim vismaz 15 reizes ir pamanījies aizbēgt no policijas, savukārt dod padomus, kā šādās situācijās rīkoties,

lai nenāktos atbildēt likuma priekšā. Vēl citam uz rokas ir priekšlikumi, kā sevi padarīt par anonīmo motobraucēju, piemēram, uzlokot, pielokot numura zīmes.

Kaut vai šo iemeslu dēļ vien ir pamats uzskatīt, ka daļai motobraucēju likuma pārkāpšana un noteikumu neievērošana ir sports, un aizvainoto motobraucēju iesūtītā vēstule ir balstīta vien uz personīgiem pieņēmumiem, kas attaisno šādas sporta spēles uz ielas.

“Tiesības nogalināt” - paliek

Vēlreiz uzsveru, ka ir daudz motobraucēju, kas saprot paceltās problēmas aktualitāti un mana būtību. Uz TVNET pat zvanīja motobraucējs Aigars un sacīja, ka pilnā pārliecībā ir nostājies TVNET pusē un par to jau ir ticis sodīts ar profila izdzēšanu no Motopower.lv un mutiski izteiktiem fiziskas izrēķināšanās draudiem.

Manuprāt, izvērtējot visus par un pret, nav iemesla dzēst no TVNET manu iepriekšējo viedokli, un arī atvainoties negrasos, jo nav par ko un kam. Taču varu piedāvāt TVNET slejās vietu motobraucēju viedoklim, kura publicēšanas iespēju pieprasījuši vēstules autori.

Vēstules autors, kurš Motopower.lv uzstājas ar segvārdu Spoks, vienā no saviem ierakstiem forumā saka: "Man ļoti patika, kā par brīvību runāt un sava viedokļa paušanu pateica kāds no maniem paziņām: "Demokrātija ir mājās pie atvilknes, kad izvēlies apeņu krāsu trešdienai. Visos pārējos gadījumos, kur tavs viedoklis konfrontē ar citu viedokļiem, demokrātija ir ļoti ierobežota. Tāpat arī tiesības paust viedokli - tiesības ir, bet nekavējoties iestājas pienākumi un atbildība.""

Demokrātijai jābūt arī uz ceļa

Manuprāt, neesi līdz galam sapratis, ko Tavs paziņa savulaik sacījis. Es, piemēram, uzskatu, ka resursos un arī citviet tīmeklī izlasāmajā vēstulē faktu nav, ir tikai tās autoram izdevīgi pieņēmumi. Atbilstoši Tava paziņas sacītajam - arī Tu esi atbildīgs par to, ko saki, komentē... ne tikai Ingars Tenis (vai kā tagad aizvainoto motobraucēju rindās moderni teikt - *enis). Pretējā gadījumā tā jau būtu diskriminācija, bet mēs taču cenšamies sasniegt vienlīdzību, vai ne?

Tiem, kas kaut ko pārprata, - tāds arī bija oriģinālā viedokļa mērķis: nenostādīt vienus pār citiem, ievērot visu intereses, lai autovadītājs nebūtu tas, kuram divreiz, trīsreiz vai pat nepārtraukti jāskatās spoguļos, ja pieņemam, ka motociklists attīsta 180 kilometrus stundā un no 50 metru attāluma pietuvojas sekundes laikā.

Vienlīdzīga atbildība un pienākumi uz ceļa - tā, lūk, ir demokrātija.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Nepalaid garām!
Uz augšu