Pirms vairāk nekā miljards gadiem diennakts uz Zemes bija vien 18 stundas gara. Tas, kāpēc tagad tajā ir veselas 24 stundas, ir atkarīgs no attāluma, kāds ir starp Zemi un Mēnesi, kurš joprojām lēnām attālinās no mums.
Mēness lēnām attālinās no Zemes, un diennaktis kļūst garākas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
To zinātnieki secinājuši pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Proceedings of the National Academy of Sciences».
«Mēnesim lēnām attālinoties no Zemes, mūsu planēta ir kā virpuļojoša daiļslidotāja, kas, izstiepjot rokas, samazina savu griešanās ātrumu,» skaidroja pētījuma autors Stefans Meiers (Stephen Meyers).
Zinātnieki uzskata, ka Mēness no Zemes katru gadu attālinās par aptuveni 3,80 centimetriem. Planētas un citi Visuma objekti viens uz otru iedarbojas, mainot viens otra kustību. Šie procesi var ietekmēt ārkārtīgi daudzus apstākļus uz attiecīgā objekta, šajā gadījumā – Zemes.
Meiers ar pētnieku komandu izmantoja statistiku, lai savienotu ģeoloģiskos novērojumus ar astronomiskajām teorijām. Sakombinējot šīs divas disciplīnas, ir iespējams uzzināt daudz vairāk par mūsu planētas un visas Saules sistēmas pagātni.
Ar šīs metodes palīdzību pētniekiem būs iespēja daudz precīzāk novērot Zemes rotāciju orbītā ap Sauli. Līdz šim pētnieki jau noskaidroja, ka attālums starp Zemi un Mēnesi laika gaitā lēnām kļūst lielāks, kas rezultātā noved pie diennakts pagarināšanās.