Aizsaules ielas šāvieni tiesu varai

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja "Cobalt" vadošais partneris Lauris Liepa

FOTO: Evija Trifanova / LETA

30. maijā notikusī maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība ir satricinājusi lielu daļu sabiedrības, taču vislielāko rezonansi tā, neapšaubāmi, ir radījusi juristu aprindās. Par to, kas nav kārtībā maksātnespējas jomā un kādus secinājumus būtu jāizdara profesionālajām aprindām, TVNET komentāru sniedz zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja «Cobalt» partneris un Latvijas Universitātes pasniedzējs Lauris Liepa.

«Maija nogales slepkavība Aizsaules ielā kļuvusi par šī gada kriminālhroniku smagāko pieturas punktu. To bez šaubīšanās pieskaita kā vēl vienu skarbu, bet likumsakarīgu sēriju raibajam maksātnespējas sāgas seriālam, kas pēdējā gadā laikā ieguvis nopietnas kriminālas šķautnes,» norāda Liepa.

Zinoši juristi, kas praktizējuši maksātnespējas sfērā, nekautrējoties lieto izteiksmīgu apzīmējumu - mafija.

Izmeklēšanas sākotnējās versijas slepkavības pamatojumu saista ar upura profesionālo darbību, un pieredzējis kriminologs, komentējot notikušo, biedē pārējos maksātnespējas administratorus, ka to dzīve vairs nebūs droša. Izmeklēšanai vēl priekšā pārdrošās slepkavības atšķetināšana, tomēr skaidrs, ka neatkarīgi no traģēdijas iemesla, tās cēloņi – maksātnespējas procesu prakse Latvijā – prasīs savu risinājumu. Likumdevējs sola ķerties pie maksātnespējas likuma revīzijas. Vai tiešām tas nepieciešams un vai tas atrisinās maksātnespējas prakses problēmas?

"Paradoksāli, bet uzņēmumu maksātnespējas jomai Latvijā veltīts viens no visdetalizētākajiem regulējumiem, to regulāri vērtē, pārvērtē un groza," saka Liepa. "Pret to attiecas kā pret īpatnu, savdabīgu un neizpētītu kaiti, par kuru ar katru slimības uzliesmojumu uzzinām arvien vairāk un vairāk drūmu jaunumu. Maksātnespēju tomēr precīzāk būtu salīdzināt ar neizbēgamu hroniskas slimības saasinājumu, ko parasti izraisa ārējo apstākļu ietekme uz jutīgu slimnieku.

Salīdzinot pēc analoģijas ar rudens vēsmu izsauktu saaukstēšanos, kas smagi iespaido kādu ielaistu kaiti, arī tautsaimniecībā uzņēmumu maksātnespēja un bankrots būtu jāuztver kā dabiska parādība, kā vāja organisma krīze.

Ja to nevar apturēt vieglā formā ar vitamīniem vai izārstēt ar stiprām zālēm, saasinājuma gadījumā jāķeras pie skalpeļa, lai organismu savlaicīgi atbrīvotu no nefunkcionējošā orgāna. Attīstītā veselības aprūpes sistēmā gan mediķis, gan pacients apzinās šo likumsakarīgo procesu, ir tam savlaicīgi gatavs, pārcieš un dzīvo tālāk. Ja maksātnespējas priekšā nokļuvušu uzņēmumu nevar glābt ar tiesiskās aizsardzības procesu, jāveic tūlītējs un precīzs grieziens, lai darboties nespējīga uzņēmuma vērtīgā daļa iespējami ātri atgriežas ekonomikā. Abos gadījumos kritiska loma piešķirta izglītotam un zinošam profesionālim, kurš savlaicīgi, prasmīgi un godprātīgi palīdz pacientam, respektīvi, ekonomikai.

Pārskatot Pasaules Bankas statistikas analīzes, Ārvalstu investīciju padomes ieteikumus un pēdējo gadu pētījumus, Latvijas diagnoze šajā procesā ir kompleksa – novēlota slimības konstatēšana, neīstās zāles un ieildzis ārstēšanas process un, dažos, sāpīgākajos gadījumos, slimībā ieinteresēts «dakteris», kas par bagātu atlīdzību rosās, masējot jau atmirušus orgānus. Šai maksātnespējas procesu neefektīvai praksei īpašos gadījumos vērojama bīstama metastāze – ļaunprātīga administratora pozīcijas izmantošana par labu bijušajiem īpašniekiem, kādam no kreditoriem vai pavisam vienkārši – pašiem sev. Šāda skarba diagnoze gadu no gada pavada maksātnespējas procesu Latvijā.

Izskatās, ka mūsu atbildīgie pārraugi neapzinās likumsakarības maksātnespējas procesos. Vai mērķtiecīgi tās ignorē.

Pavasarī publicētais žurnālistu pētījums uzrāda bīstamu parādību – pēc reģistrētās adreses nomainīšanas dažu uzņēmumu maksātnespējas procesi tiek ierosināti noteiktā tiesā un tos uzrauga noteikti tiesneši. Tiesai ir izšķiroša loma maksātnespējas administratoru darba uzraudzībā. Vispārējā gadījumā, kad darbojas nejaušības princips, neitrāls un objektīvs tiesnesis kritiski vērtē administratora darbību, nepieļauj pārkāpumus un gatavs atcelt no siltā amata pārkāpēju. Situācijās, kad tiesā nonācis «specpasūtījums», kritiska administratora darbības uzraudzība nav iespējama.

Tātad, būs īpaši procesi un pret kritiku imūni to administratori. Un tiesneši, pār kuriem «aizdomu ēna».

Pārsteidzoši, ka tiesnešu sapulcē pēc šīm publikācijām vispār bija jāskaidrojas un jācenšas pierādīt, kāpēc šie dīvainie izņēmuma gadījumi būtu īpaši jāanalizē un jāskaidro sabiedrībai. Pavisam vienkārši. Pat ja to skaits pakāpeniski samazinās, kamēr šie īpašie gadījumi būs, nav pamata gaidīt lielas pārmaiņas maksātnespējas praksē. Jo mēs taču to redzam un saprotam – gan administratori, gan viņu klienti, gan lēnīgo karavānu aprejošie mediju sargsuņi.

Lai sekmes policijai izmeklēšanas darbā. Aizsaules ielas šāvienus var uztvert kā visnotaļ brutālu sveicienu tieši likumsargiem. Tomēr tos būtu jāuztver personīgi plašākam profesionāļu lokam. Domājot par izrēķināšanos ar juristu, ir skaidrs, ka apzināti izvēlēts visskarbākais konflikta risināšanas paņēmiens. Konflikta, kurš, visticamāk būtu risināms tiesiski. Vai to varētu novērst ar labāku regulējumu? Manuprāt, nē. Likumdevējam nevajadzētu steigties pieņemt nepārdomātus maksātnespējas regulējuma grozījumus. Iepriekšējais likuma grozījums, pielīdzinot administratorus valsts amatpersonām, nenesa gaidītos vispārējos uzlabojumus. Ja regulējums varētu būt optimāls, vaina meklējama tā piemērošanā. Traģiskā notikuma iespaidā juristiem un tiesām būtu katras lietas izskatīšanā jādomā par vispārīgāku vēstījumu administratoriem, to klientiem, sabiedrībai, ka tiesa nepieļaus pārkāpumus un nodrošinās taisnīgu konfliktu risinājumu.

Strīdus, arī maksātnespējas lietās un arī par miljoniem, jārisina tiesā, nevis Aizsaules ielā.»

Uz augšu