Biržu indeksi ASV lielākoties krīt, bet Eiropā pieaug

Tirgi pasaulē uzmanību ir pievērsuši ASV 10 gadu valsts obligācijām, kuru ienesīgums pietuvojies 3,0% līmenim. Augstāks ienesīgums palielina iespēju, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) cels procentu likmes, kas savukārt parādu atmaksu padarītu dārgāku un novirzītu finanses prom no akcijām uz obligācijām.

«Ikviens obligāciju mākleris visā pasaulē vēro ASV [obligāciju] 10 gadu ienesīgumu tāpēc, ka pagājuši četri gadi, kopš mēs to esam redzējuši šādu līmeni,» sacīja «Ventura Wealth Management» stratēģis Toms Kehils.

«Šis pieaugums liecina, ka [FRS] varētu būt daudz uzņēmīgāka nekā mēs varējām iedomāties (..) Tas varētu izdarīt spiedienu uz uzņēmumu aizņemšanās izmaksām un patēriņa cenām,» viņš piebilda.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga.

Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās, britu mārciņas vērtība pret dolāru saruka, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piegādēm jūnijā pirmdien pieauga par 0,24 ASV dolāriem līdz 68,64 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena piegādēm jūnijā Londonas biržā kāpa par 0,65 dolāriem līdz 74,71 dolāram par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» pirmdien kritās par 0,1% līdz 24 448,69 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» tikpat kā nemainījās un bija 2670,29 punkti, bet indekss «Nasdaq Composite» saruka par 0,3% līdz 7128,60 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,4% līdz 7398,87 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,3% līdz 12 572,39 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,5% līdz 5438,55 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,2288 līdz 1,2207 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret dolāru saruka no 1,4000 līdz 1,3941 dolāru par mārciņu, bet dolāra kurss attiecībā pret jenu palielinājās no 107,66 līdz 108,72 jenām par dolāru.