Jelgavas Pilssalā sācies savvaļas ērzeļu cīņas laiks! «Pilssalas zirgu komūna,» tā 65 savvaļas zirgus dēvē vides gids un dzīvnieku uzraugs Einārs Nordmanis. Nesen pasaulē nākuši četri kumeliņi, kas vēl ir pavisam mazi, bet drīzumā saules gaismu ieraudzīs vēl 15 jaundzimuši zirdziņi. Lielupes palieņu pļavās – skaistā un vienlaikus savādā dabas teritorijā - savvaļas dzīvnieki dzīvo jau vienpadsmit gadus.
Īstenībā tie nav parasti zirgi, bet 20. gadsimta sākumā mākslīgi radīta suga, pēc iespējas vairāk pielīdzināta tarpaniem, kas mūsu teritorijā dzīvoja pirms tūkstošiem gadu un izzuda pirms dažiem gadu simtiem. Konik polski jeb «mazā zirdziņa» gēnos ir daudz kas no arābu zirgiem. Šis miermīlīgais un draudzīgais savvaļas zirgs ļoti viegli kļūst par pieradinātu mājas zirgu.
Kāpēc videi un laika apstākļu svārstībām pielāgoties spējīgie, spēcīgie savvaļas zirgi – tarpani izmira?
Cilvēki viņus vienkārši noķēra un apēda.
Pēdējais zināmais īstas Eiropas savvaļas zirgs miris Krievijā 1887. gadā. Par savvaļas zirgiem Latvijā liecina arheoloģiskie atradumi un tautasdziesmas.
Uz 90 ha lielās salas zirgi jūtas labi. Šobrīd var teikt, ka tie bauda pavasari – pēc ziemas tie gatavi apēst «visu, kas zaļš». Upes seklumā tie mielojas ar kalmēm, niedrēm, meldriem. «Palieņu pļavās dīgst pirmā zaļā zāle, upju seklumos milzīga ūdensaugu dzinumu izvēle, tas viss tiek likts lietā, lai atgūtu ziemā zaudētos spēkus,» stāsta vides gids.
Šobrīd uz salas ir 65 zirgi - «sabiedrība ar saviem augstmaņiem, karotājiem, klusajiem domātājiem, rūpīgajām mātēm, draiskajiem jaunuļiem un izstumtajiem».
Einārs atceras, kā 16.februārī - pašā aukstākajā naktī - pasaulē nācis šogad pirmais zirgu puika.
Zirgi ir ļoti skaisti – drukni, ar biezu, mīkstu kažoku pelēkā vai kafijas krēma krāsā, biezām krēpēm un tā saukto peļu taku - līniju uz muguras, kas ir sugas pazīme. Zirgiem ir lielas, brūnas, gandrīz cilvēciski gudras acis un garas skropstas.
Tiem patīk, ja bužina sānus un glauda purnu. Zem biezajām krēpēm var sasildīt rokas.
Dzīvnieki ir ļoti ziņkārīgi, tāpēc tuvojas cilvēkiem. Tomēr, kad kumeļi sāk aktīvāk komunicēt un sprauslot, gribas atkāpties, jo dzīvnieki ir lieli un spēcīgi – viena straujāka kustība, un tu tiec iemīts dubļos.
«Šobrīd ērzeļu cīņu laiks, tiek liktas lietā draudīgas pozas un skatieni, vareni rēcieni, zobi un nagi. Tās ir cīņas bez noteikumiem. Neviens netiek nopietni savainots, jo šie zirgi ir gluži kā no dzelzs,» turpina Einārs.
Zirgu sabiedrībā valda stingri likumi – dzīvnieks, kurš tos pārkāpj, tiek padzīts no bara. Uz salas atstumtais, protams, izdzīvo, bet savvaļā šādam grēkāzim izredžu būtu maz. Nelielie, druknie savvaļas zirgi dzīvo ap 20 gadu.
Lai gan reizēm ķēvēm mēdz būt arī smagas dzemdības, kopumā mazuļi dzimst ātri un viegli.
Lielie zālēdāji nevar atļauties stundām gulēt, dzemdēt un vārguļot, jo baram ir jādodas ceļā, tam var draudēt briesmas.
Daba tos ieprogrammējusi būt stipriem. Zirgs piedzimst, pusstundas laikā pieceļas un seko pārējiem. Kad zirgs ir piedzimis, stundas laikā viņam jāpaēd, pretējā gadījumā viņš sāks nīkuļot un nomirs. Mazajam ir jāspēj pacelt galviņu un zīst pienu, jo ķēve neliksies guļus, lai mazais paēstu.
Jelgavas Pilssalā pilnā sparā rit skatu torņa celtniecība. Ziemeļu daļā, kas sākas aiz skatu torņa un ir stingrā lieguma zona, atrodas pļavu un bridējputnu ligzdošanas vietas.
