Zaļā feja jeb absints joprojām ir populārs un mītisks dzēriens cilvēku vidū. Gan tāpēc, ka to apvij leģendāri nostāsti par šā dzēriena halucinogēno iedarbību, gan tāpēc, ka tas bija Verlēna, Rembo, van Goga un citu vēsturē dižu dzejnieku un mākslinieku iecienīts dzēriens. Tomēr, kas ir absints un kāda ir tā loma alkohola vēsturē?
Kā raksta izdevums «All That Is Interesting», šis zaļganais dzēriens daudziem joprojām asociējas ar 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma laiku Francijā. To bija iemīļojuši gan tādi franču dzejnieki, kā Bodlērs, Verlēns, Rembo, gan amerikāņu rakstnieks Hemingvejs, kuram Francija bija mīļa vieta. Oskars Vailds reiz rakstīja, ka pēc absinta lietošanas viņš juties kā soļojam pa tulpju lauku.
«Pēc pirmās absinta glāzes jūs sākat redzēt lietas tādas, kādas jūs tās vēlaties redzēt. Pēc otrās glāzes jūs šīs lietas redzat tādas, kādas tās nav. Beigās jūs redzat lietas tādas, kādas tās ir patiesībā, un tā ir šaušalīgākā pieredze pasaulē,» tā Vailds.
Dēvēts arī par zaļo feju, absints tiek cieši saistīts tieši ar mākslinieku, rakstnieku un citu radošo personību dzīvi jau daudzus desmitus gadu. Dzēriena zaļganā krāsa jau izsenis iet roku rokā ar vājprāta murgiem, tomēr, neskatoties uz tā mistisko auru, tas ir vienkāršs un pilnīgi reāls dzēriens.
Kas tad īsti ir absints?
Absints ir spēcīgs, liķierim līdzīgs alkoholiskais dzēriens, kurš lielākoties tiek iegūts no vērmelēm un pēc garšas nedaudz atgādina anīsu. Parasti tas satur ap 70% alkohola, bet savu zaļo nokrāsu iegūst, kad tam tiek pievienotas dažādas zālītes. Atkarībā no pievienotajiem augiem tas var iegūt dažādu nokrāsu – pat rozā.
Savu halucinogēna dzēriena reputāciju tas ir ieguvis tujona dēļ, kas ir vērmeļu sastāvā. Šī viela liek cilvēkam ātri apreibt, var izraisīt konvulsijas un pat nāvi, ja uzņemta pārāk lielos daudzumos. Tomēr, ja absints tiek lietots retumis, tad veselībai tas nekaitē. Leģendas par halucinācijām, kas radušās absinta dēļ, visticamāk, balstās uz cilvēku stāstiem, kas ar to ir saindējušies.
Ir zināms: lai sajustu tujona halucinogēno iedarbību, cilvēkam ir jāizdzer trīs absinta pudeles vienā reizē.
Pateicoties šiem nostāstiem, 20. gadsimtā absints ieguva pavisam nelāgu slavu un sabiedrībā bieži tika uzskatīts par baisu dzērienu, ko lieto tikai žūpas.
«Absints tevi padara par traku noziedznieku un var izraisīt epilepsiju un tuberkulozi. Šis dzēriens ir nogalinājis tūkstošiem franču. Tas vīru pārvērš par niknu nezvēru, sievu par mocekli un bērnu par deģenerātu. Tas izjauc ģimenes un grauj valsts nākotni,» rakstīts kādā 20. gadsimta skrejlapā.
Eļļu ugunij pielēja arī tas, ka kāds vīrs, kurš dusmu lēkmē nogalināja savu ģimeni, izrādījās lietojis absintu. Tiesa, viņš vienlaikus bija lietojis arī citus spirtotus dzērienus, tomēr par grēkāzi kļuva absints.
Drīz vien Eiropā un Amerikā tas tika aizliegts. 20. gadsimta 80. gados absints atguva daļu savas popularitātes, tomēr tā izgatavošanā vairs nedrīkst lietot tujonu.
Tāpēc, lai cik ļoti tu vēlētos sajust Vailda aprakstītos brīnumus, tas tev, visticamāk, neizdosies. Tomēr labāk nemaz nemēģināt.