Lavrovs sola no Krievijas izraidīt britu diplomātus

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs

FOTO: KIRILL KUDRYAVTSEV / AFP

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vietējiem medijiem paziņojis, ka Maskava grasās no valsts izraidīt vairākus Lielbritānijas diplomātus. Tas būs atbildes solis uz Lielbritānijas paziņojumu, ka saistībā ar Krievijas nespēju sniegt paskaidrojumu par bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšanu ar nervus paralizējošu vielu no valsts tikšot izraidīti 23 krievu diplomāti, ziņo raidorganizācija «Euronews».

(Papildināta ziņa.)

Saskaņā ar aģentūras «RIA Novosti» izplatīto Lavrova paziņojumu britu diplomāti tiks izraidīti «drīzumā», taču pirms publiskas izziņošanas par to vispirms pa diplomātiskajiem kanāliem tikšot informēta Londona.

Lavrovs norādījis, ka Lielbritānijas apsūdzības par Maskavas saistību ar Skripaļa saindēšanu esot vērstas uz sabiedrības uzmanības novēršanu no smagā «Breksita» procesa.

Savukārt Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs Lielbritānijas rīcību ceturtdien nosaucis par «pilnīgi bezatbildīgu».

Arī viņš izteicies, ka drīzumā sekos Putina atbildes soļi un ka Kremļa saimnieks izvēlēšoties tādu reakciju uz Londonas rīcību, kas «vislabāk atbildīs Maskavas interesēm».

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja trešdien paziņoja, ka par 4. martā Anglijas dienvidrietumu pilsētā Solsberi notikušo uzbrukumu Skripaļam atbildīga ir Krievijas valsts. Meja pavēstīja, ka sakarā ar notikušo no Lielbritānijas tiks izraidīti 23 Krievijas diplomāti un Londona aptur augsta līmeņa diplomātiskos kontaktus ar Krieviju.

Maskava tikmēr turpina noliegt, ka tai būtu kāda saistība ar Skripaļa saindēšanu.

Atbalstu Lielbritānijas nostājai paudušas ASV un Francija.

«Krievijas pēdējais gājiens iederas uzvedības modelī, ar kuru Krievija ignorē starptautiskajās tiesībās balstīto kārtību, grauj valstu suverenitāti un drošību valstīs visā pasaulēm, kā arī mēģina graut un diskreditēt Rietumu demokrātiskās institūcijas un procesus,» teikts Baltā nama paziņojumā.

Skripaļs, kurš Krievijā 2006.gadā tika notiesāts par spiegošanu britu labā un vēlāk apmainīts, un viņa meita Jūlija 4.martā bez samaņas tika atrasti uz parka soliņa Solsberi. Viņi joprojām atrodas kritiskā stāvoklī slimnīcā.

Uzbrukumā izmantotā ķimikālija identificēta kā nervus paralizējošo vielu grupā «Novičok» ietilpstoša viela, kas izstrādāta PSRS Aukstā kara beigās.

Solsberi incidents atsauc atmiņā Kremļa kritiķa Aleksandra Ļitviņenko noindēšanu ar radioaktīvo poloniju 2006.gadā Londonā. Ļitviņenko 2006.gada 1.novembrī viesnīcā Londonā 43 gadu vecumā tika nāvējoši saindēts ar tēju, kurai bija pievienots radioaktīvais polonijs 210, un mira 2006.gada 23.novembrī.

Lielbritānijas izmeklēšanas komisijas 2016.gada publicētajā ziņojumā Ļitviņenko slepkavības lietā teikts, ka viņa slepkavību, iespējams, apstiprināja Vladimirs Putins.

Uz augšu