Ir teiciens, ka aiz katra varena vīra stāv varena sieviete. Tā pavisam noteikti ir patiesība attiecībā uz Maķedonijas Aleksandru, kurš 4. gadsimtā pirms mūsu ēras sev pakļāva lielāko daļu zināmās pasaules. Tomēr liela loma Aleksandra spējās savienot Rietumu pasauli vienotā impērijā bija viņa mātei – Olimpijai.
Kā raksta izdevums «All That Is Interesting», Olimpija piedzima ap 375. gadu pirms mūsu ēras Epīras karaļvalstī Maķedonijas dienvidrietumos.
Savu nākamo vīru valdnieku Filipu II (Maķedonijas Aleksandra tēvu) viņa satika uz Egejas jūras salas Samotrāķijas. Sengrieķu vēsturnieks Plūtarhs rakstīja – kad Filips ieraudzījis Olimpiju, viņš uzreiz iemīlējies tās sarkanajos matos un ugunīgajā temperamentā.
Laulība starp Filipu un Olimpiju bija izdevīga arī praktiskajā ziņā, proti, Filipam bija svarīgi stiprināt saites ar Epīru. Viņi apprecējās 357. gadā pirms mūsu ēras – viņa bija 18, bet viņš 28 gadus vecs.
Leģenda vēsta, ka kāzu naktī gan Olimpija, gan Filips pieredzēja vīziju, ka viņi radīs spēcīgu pasaules līderi. Gadu vēlāk piedzima Maķedonijas Aleksandrs jeb Aleksandrs Lielais.
Leģenda arī atklāj, ka Aleksandra piedzimšanas dienā viņa māte svinīgi apsolīja, ka viņš kļūs par visa apkārtesošā valdnieku. Viņa teica, ka darīs visu, lai šis solījums piepildītos. Šeit sākās Maķedonijas Aleksandra ceļš pie varas.
Pirmkārt, Olimpija nevēlējās, lai kāds cits traucētu Aleksandra ceļu uz troni. Viens no iespējamajiem sāncenšiem bija Aleksandra pusbrālis Filips Arhidejs, ko Olimpija padarīja par invalīdu saindējot.
Olimpija savu dēlu audzināja tā, lai viņš lepotos ar saviem senčiem. Runāja, ka viņa ģimene ir cēlusies no paša Ahilleja dzimtas. Aleksandrs vēlāk pat aizceļoja uz Troju, lai izrādītu cieņu saviem senčiem, turklāt viņam vienmēr un visur līdzi bija Homēra «Īliadas» kopija.
Ap 337. gadu, pēc 20 gadiem laulības, Olimpija un Filips izšķīrās. Filips apprecējās ar Kleopatru-Eiridīki, kas bija tīrasiņu dižciltīgā atšķirībā no Olimpijas.
Tas pamatīgi sadusmoja Olimpiju, un viņa nogalināja gan Kleopatru, gan viņas jaundzimušo meitu. Leģenda vēsta, ka algotais slepkava pie Kleopatras ieradies ar trīs «dāvanām» - virvi, dunci un indi – un ļāvis viņai izvēlēties savu nāvi.
Filipu savukārt noslepkavoja viens no viņa miesassargiem 336. gadā. Daži vēsturnieki uzskata, ka arī aiz Filipa nāves stāvēja Olimpija.
Pēc Filipa nāves Aleksandrs beidzot kāpa tronī. Viņa māte viņam tajā laikā atklāja, ka viņa īstais tēvs ir debesu valdnieks Zevs. Tas tikai palielināja viņa lielummāniju un kāri pakļaut un valdīt.
Nākamos 14 gadus Maķedonija izauga tik liela, ka stiepās no Spānijas līdz pat Indijai.
Maķedonijas Aleksandrs mira 323. gadā pirms mūsu ēras.
Pēc Aleksandra nāves Olimpija cerēja, ka par valdnieku kļūs viņas mazmazdēls Aleksandrs IV, tomēr pēc virknes sadursmju par valdnieku kļuva Kasandrs, kurš solīja, ka nodos troni Aleksandra IV rokās, kad tas kļūs vecāks.
Tas neapmierināja Olimpiju, tāpēc viņa ielauzās Maķedonijā ar savu Epīras karaspēku. Olimpijas armijai izdevās sagūstīt simtiem Kasandram lojālu cilvēku, kuri vēlāk tika brutāli nogalināti 317. gadā pirms mūsu ēras.
Neskatoties uz Olimpijas centieniem, Kasandrs izdzīvoja un sagūstīja Olimpiju. Par spīti solījumam saglabāt viņas dzīvību, viņš Olimpiju nogalināja - 316. gadā pirms mūsu ēras.