Satversmes aizsardzības birojs (SAB) esot zinājis, ka gaidāma kompromitējošas informācijas parādīšanās par korupcijas noziegumos aizdomās turēto Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, izriet no SAB priekšnieka Jāņa Maizīša paustā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Tieša runa».
Pievienota 3. un 4. rindkopa
Vaicāts, vai SAB zināja, ka kādam ir Latvijas Bankas prezidentu kompromitējoša fotogrāfija, Maizītis norādīja, ka klīda ne ar ko neapstiprināta informācija. Viņš uzsvēra, ka šādas fotogrāfijas nebija un arī šobrīd nav SAB rīcībā. Pārbaudes, kas par to ir sāktas, ir sāktas pēc tā, kad fotogrāfija parādījās publiskajā telpā.
«Ļoti īsu laiku pirms šī fotogrāfija parādījās ārzemju medijos, mēs zinājām, ka parādīsies kompromitējoša informācija, bet nezinājām, kāda tieši tā būs,» teica Maizītis. Pārvaicāts, vai kompromitējoša informācija tieši pret Latvijas Bankas prezidentu, Maizītis atbildēja apstiprinoši.
SAB priekšnieks vēlāk norādīja, ka Latvijas amatpersonas drīkst braukt uz Krieviju un to dara, bet informē par braucieniem attiecīgās drošības iestādes. «Rimšēviča kungs faktu par braukšanu uz Krieviju nav slēpis. Ko viņš tur ir darījis, pie kura galda sēdējis, tas ir viens no pamatiem, kādēļ ir uzsākta pārbaude, kurai ir jābeidzas ar vienu no diviem lēmumiem - vai nu darbs ar valsts noslēpumu ir liegts, vai tas lēmums paliek spēkā,» teica Maizītis.
Vaicāts, vai tas nozīmē, ka šajā ziņā Rimšēvičam ar SAB viss ir kārtībā, proti, viss ir noziņots, Maizītis uzsvēra, ka viss nav gan kārtībā. «Mūsu rīcībā nav bijuši visi tie fakti un informācija, kas ir pašreiz parādījusies publiski. Arī SAB pirms pāris nedēļām ir iesniegta papildu informācija, kas tiek pārbaudīta, kas nebija pirms pusgada vai gada [..]. Rimšēviča kungam būs jāatbild uz ļoti daudziem jautājumiem intervijā,» skaidroja SAB priekšnieks.
Kā ziņots, ziņu aģentūra AP pagājušajā nedēļā publicēja rakstu, kurā «Norvik bankas» lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs apgalvoja, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes. Tāpat rakstā bija vēstīts, ka 2010.gadā Rimšēvičs devies uz Krieviju, šķiet, lai piedalītos medībās, kā varot spriest pēc AP rīcībā esošajām fotogrāfijām, kurās viņš it kā redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Dmitriju Piļščikovu. Šis institūts ir valstij piederošs militāro tehnoloģiju uzņēmums, kas pakļauts ASV sankcijām. Rakstam bija pievienota arī fotogrāfija, kas it kā uzņemta 2010.gadā.
Rimšēvičs vēlāk preses konferencē neizslēdza, ka aģentūras AP publicētā fotogrāfija, kurā viņš redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Piļščikovam līdzīgu personu, varētu būt falsificēta. «Manā arhīvā tādas bildes nav, es tiku informēts, ka šī foto ir montēta un falsificēta,» sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Rimšēvičs gan žurnālistiem atzina, ka divas reizes ir bijis Kamčatkā makšķerēt lašus, nevis medīt. Šie braucieni varētu būt notikuši 2010. un 2012.gadā.
SAB ir sācis pārbaudi par publiski pieejamo un tiesībsargājošo iestāžu rīcībā esošo informāciju attiecībā uz Rimšēviču. Pārbaudē tikšot izvērtēta visa informācija, kas ir tiesībsargājošo iestāžu rīcībā, publiski pieejamā informācija un informācija, kas ir SAB rīcībā.
SAB, kura kompetencē ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība, informēja, ka Rimšēvičam ir izsniegta speciālā atļauja pieejai sevišķi slepenai klasificētai informācijai. Ņemot vērā to, ka Rimšēvičam ir piemērots drošības līdzeklis un savus amata pienākumus viņš šobrīd nevar veikt, pieeja valsts noslēpumu saturošai informācijai Rimšēvičam nav.
