Rīgas domes ārkārtas sēdē trešdienas vakarā turpinājās strīdi par pēkšņi rosinātajām izmaiņām pašvaldības nolikumā, kas paredz domes sēdēs deputātiem ļaut ziņotājiem uzdot ne vairāk kā trīs jautājumus un paņemt tikai vienu pārtraukumu.
Rīgas domē nerimst strīdi par ieceri ierobežot deputātu iespējas uzdot jautājumus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Opozīcijas pārstāvji uzskata, ka šie priekšlikumi ierobežos deputātu vārda brīvību.
Pēc ilgām debatēm Rīgas domes opozīcijai aizvien nesaņemot gaidītās atbildes par priekšlikumu ierobežot deputātu iespējas uzdot jautājumus, domes ārkārtas sēdi turpinās naktī.
Kā ziņotājs, šajā sēdē uzstājas Rīgas domes Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš, kuru opozīcija aktīvi iztaujā, lūdzot vērtēt iesniegtos priekšlikumus un komentēt, vai viņaprāt būtu laba prakse tādus atbalstīt. Liepiņš vairākkārt atbildēja, ka viņa kompetencē nav vērtēt deputātu sagatavotos priekšlikumus un viņš arī neplānojot to darīt.
Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) norādīja, ka Liepiņš ir tiesīgs ziņot par lēmumprojekta būtību, taču komentēt pievienotos deputātu priekšlikumus nevar.
Pēc būtības pašvaldības nolikumā sagatavotie grozījumi izstrādāti, lai uzskaitītu to pašvaldības darbinieku amatus, kas ir tiesīgi pārstāvēt Rīgas pilsētas pašvaldību kasācijas instances tiesā, taču diskusijas raisījuši koalīcijas pārstāvju papildu piedāvātie grozījumi.
Deputāti ilgstoši viens otram centās pierādīt, ka uzdod jautājumus pēc būtības. Piemēram, Olafs Pulks (V) sacīja, ka, ja reiz Liepiņš ziņo par lēmumprojektu, viņam būtu jāziņo arī par priekšlikumiem. Savukārt Ušakovs teica, ka par priekšlikumiem Liepiņam nekas jāziņo nav un uz visiem jautājumiem jāatbild tiem, kas priekšlikumus iesnieguši.
Pulks atkal teica, ka labprāt tribīnē redzētu priekšlikumu iesniedzējus. Uz to mērs atkal norādīja, ka deputāti neesot tiesīgi uzstāties kā ziņotāji.
Deputāte Juta Strīķe (JKP) jautāja, kāpēc grozījumi nolikumā ir bijuši tik steidzami, ka jāsasauc ārkārtas sēde. Liepiņš atbildēja, ka nekādas steidzamības neesot, bet Ušakovs metās domes galveno juristu aizstāvēt, norādot, ka viņam nav jākomentē priekšsēža lēmums sasaukt sēdi.
Tikmēr Jānis Bordāns (JKP) jautāja, vai Liepiņš kā jurists piekrīt, ka vienīgais iemesls ārkārtas sēdes sasaukšanai ir bijusi priekšsēža vēlme nobalsot par deputātu sagatavoto priekšlikumu. Liepiņš komentēt šādu apgalvojumu atteicās.
Mērs ļāva juristam neatbildēt uz visiem jautājumiem, kuri nebija par lēmumprojekta būtību.
Līdz ar to deputāts Vilnis Ķirsis (V) rosināja jautājuma skatīšanu atlikt līdz pirmdienai, taču Ušakovs deputāta piedāvājumu noraidīja, sakot, ka viņa frakcijai ir tiesības pieprasīt vien desmit minūšu pārtraukumu.
Ķirsis turpināja iebilst, sakot, ka viņam ir tiesības pieprasīt pārtraukumu uz cik ilgu laiku vien vēlas un viņš arī ir tiesīgs pieprasīt par to balsošanu. Savukārt Ušakovs atbildēja, ka tādu balsojumu deputāti var pieprasīt tikai pēc debašu sadaļas noslēgšanas. Rīgas mērs gan norādīja, ka arī pēc debatēm Ķirša lūgumu vērā ņemt neplāno.
Pēc ilgstoša strīda par tehniskām niansēm Ķirsis pieprasīja 15 minūšu pārtraukumu.
Pēc pārtraukuma deputāts Mārtiņš Bondars sacīja, ka, balstoties uz domes nolikumu, Liepiņam kā Juridiskās pārvaldes vadītājam būtu jāsniedz atzinums arī par iesniegtajiem priekšlikumiem un, ja viņš to nedara, tad viņš neievērojot noteikumus. Ušakovs, savukārt, atkal norādīja, ka, ja, viņaprāt, kaut kas tiek pārkāpts, deputāts ir laipni lūgts vērsties atbildīgajās institūcijās un par to ziņot.
Tikmēr deputāts Juris Pūce (LA) piefiksēja, ka reālais deputātu skaits zālē neatbilst uz tablo norādītajam un lūdza veikt klātbūtnes reģistrācijas pārbaudi, kā rezultātā tika izsludināts 15 minūšu pārtraukums.
Diskusijas domnieku vidū joprojām turpinās.