Ja tev nepatīk gatavot ēst, pārstādīt puķes, šūt jaunus aizkarus viesistabai vai neinteresē rokdarbi... Kā izdzīvot mājsaimnieču idillē? Vai sabiedrībā tu skaities slinka vējagrābsle?
Esmu nesaimnieciska, bet ne slinka! Ko saka sabiedrība?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
No vienas puses, katrs dzīvo tā, kā viņš dzīvo, un, ja tu spēj pieņemt savu nesaimniecisko pusi, viss ir kārtībā. No otras puses, kāpēc šad tad tomēr rodas grūtības lepni dzīvot tālāk arī bez garšaugu dobes uz palodzes?
Psihoterapeite Kristīne Ašmane skaidro žurnālā «Annas Psiholoģija»: «Mūsu sabiedrība diemžēl bieži balstās uz pieņēmumiem, kā jābūt.
Tev jābūt gudrai, saimnieciskai, veiksmīgai, skaistai un seksīgai, vēl arī augstas raudzes profesionālei savā arodā.
To skandina mūsu vecāki, to dzird visapkārt, un tas skan pakausī nemitīgi. Tādēļ bieži ir sajūta, ka nav pietiekami labi. Nav sāta un pietiekamības izjūtas tajā, ko dari, bet pieaug izjūta, ka neesi gana laba. Līdz ar to daļai cilvēku trūkst iekšējā kodola jeb ego - pārliecības par sevi, ka viņi zina, ka ir gana labi. Savu artavu dod arī kāda svaiga tendence - daudzas sievietes pēdējā laikā kļuvušas supersaimnieciskas: cep kūkas, veido mājas interjeru, rada savu kosmētiku un prot nezin ko vēl. No malas skatoties, var pārņemt balta skaudība: viņas strādā, apliecina sevi karjerā un ģimenē, kā viņas visas to prot un paspēj, bet es nekā? Tas ir redzamais perfektums, kura priekšā mēs sajūtamies vājas. Jo vienmēr ir jautājums - uz kā rēķina viņas to dara un paspēj? Jo kaut ko noteikti viņas nepaspēj, tikai to nepublicē žurnālā vai internetā. To, ka ģimenē visi ir paēduši, pamana daudz ātrāk nekā to, ka esi izdarījusi ko citu. Tādēļ arī sākas iekšējais cīniņš par to, kā pašai ticēt, ka tad, ja neesi uzklājusi skaisti servētu galdu, bet tuvinieki ir paēduši, mīlēti un apčubināti, arī tas ir brīnišķīgi. Neviena neesam perfekta, un mums katrai ir savas vājības. Nesaimnieciskumu iebakstīt acīs ir visvienkāršāk, un tas tevī iesēj šaubu sēklu, ka neesi laba. Galu galā apzinātā vai neapzinātā līmenī teju katra kādreiz iedomājamies par to, vai esam gana labas darbinieces, gana labas sievas vīriem un gana labas mammas saviem bērniem.»
Vairāk par šo tēmu lasi šā mēneša žurnālā «Annas Psiholoģija».