Valsts līdzekļu ieguldīšana «ABLV Bank» glābšanā nebūtu atbalstāma, uzsvēra vairāki koalīcijas politiķi.
Koalīcijas politiķi būtu pret «ABLV Bank» glābšanu par valsts līdzekļiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pievienota 5. - 7. rindkopa
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, komentējot aktuālo jautājumu par «ABLV Bank» situāciju, akcentēja, ka noteikti neatbalstīs nodokļu maksātāju naudas novirzīšanu bankas stabilizēšanai.
Arī nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA sacīja, ka politiskais spēks neredz iespēju, lai bankā tiktu ieguldīti valsts līdzekļi.
Arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Inese Lībina-Egnere (V) uzsvēra, ka valsts budžeta līdzekļu ieguldīšana «ABLV Bank» glābšanā ir kategoriski izslēgta, šāda iespēja komisijas sēdē netika apspriesta. Informācija par tālākajiem Eiropas Centrālās bankas lēmumiem attiecībā uz «ABLV Bank» būs pieejama pēc divām dienām.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) arī jau pauda, ka valsts neriskēs ar savu naudu, lai glābtu «ABLV Bank». Ministre stāstīja, ka Latvijas Bankas piešķirtais aizdevums «ABLV Bank» pret vērtspapīru ķīlu būtiski atšķiras no iepriekšējo valdību veiktajiem pasākumiem banku glābšanai. «Kopš 2008.gada vairs neeksistē nabassaite starp valsti un bankām, kad valsts mēdza glābt bankas, ieguldot savus līdzekļus. Valsts neriskēs ne ar vienu eiro, lai glābtu «ABLV Bank»,» uzsvēra Reizniece-Ozola.
Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka valsts nodokļu maksātāju naudu bankā neieguldīs. Valdības vadītājs tāpat vērsa uzmanību, ka «ABLV Bank» finansiālais stāvoklis nav salīdzināms ar situāciju, kāda savulaik bija «Parex» bankai un «Krājbankai».
Attiecībā uz ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») pārmetumiem «ABLV Bank» par iespējamu valsts amatpersonu kukuļošanu, Kučinkis akcentēja, ka, ja parādītos konkrēti fakti, valsts atbilstoši reaģētu neatkarīgi no tā, kuram šādā gadījumā nāktos «ciest».
Runājot par Latvijas Bankas darbību, Kučinskis uzsvēra, ka pirmdien Ministru kabineta ārkārtas sēdē visiem valdības locekļiem radās pārliecība, ka Latvijas Banka ir strādātspējīga un ar pietiekoši augstu kompetenci, lai risinātu tās atbildībā esošos jautājumus.
Kā ziņots, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, 18.februāra ārkārtas sēdē ir nolēmusi AS «ABLV Bank» uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu «ABLV Bank» pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju.
«ABLV Bank» stādā FKTK pilnvarnieku grupa, kas nodrošina nepieciešamo uzraudzības darbību veikšanu un informācijas apmaiņu.
Savukārt Latvijas Banka piešķīrusi «ABLV Bank» aizdevumu 97,5 miljonu eiro apmērā pret vērtspapīru ķīlu, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Bankā.
«Ņemot vērā bankas «ABLV Bank» lūgumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalstošo viedokli, Latvijas Bankas padome ir pieņēmusi lēmumu par aizdevuma piešķiršanu «ABLV Bank» 97,5 miljonu eiro apmērā pret drošu, augsti likvīdu vērtspapīru ķīlu. Šajā finanšu tirgus darījumā nekādā veidā netiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi. Īpaši jāuzsver, ka vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski pārsniedz aizdevuma apmēru,» uzsvēra Latvijas Bankā.
Vienlaikus Latvijas Bankā aģentūra LETA uzzināja, lai arī aizdevums «ABLV Bank» ir piešķirts, nauda bankai pagaidām vēl nav pārskaitīta.
LETA jau vēstīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.