«Luminor» vadītāja Latvijā: Baltijā finanšu sektors ir ļoti labi attīstījies

"Luminor" vadītāja Latvijā Kerli Gabriloviča

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Baltijā finanšu sektors no efektivitātes un cenu viedokļa ir ļoti labi attīstījies, atzina «Luminor Bank» («Luminor»), kas izveidota apvienojot DNB un «Nordea», vadītāja Kerli Gabrilovica.

«Gan Latvijā, gan arī Baltijā kopumā finanšu sektors ir ļoti labi attīstījies, ja skatāmies no efektivitātes un cenu viedokļa. Gan pieprasījums pēc elektroniskajiem maksājumiem, gan citiem digitālajiem pakalpojumiem Latvijā ir augstā līmenī. Salīdzinot ar Rietumeiropu, Latvijas un Baltijas finanšu sistēmas ir tehniski ļoti modernas, jo uzbūvētas uz salīdzinoši jaunu informācijas tehnoloģiju (IT) platformu pamata,» sacīja Gabrilovica.

Viņa piebilda, ka Baltijā bankas var arī samērā vienkārši restrukturizēt nepieciešamos darba resursus, līdz ko to ļauj nākamais tehnoloģiju attīstības solis.

«Konkurence nosaka to, ka liela daļa ieguvuma nonāk patērētāja pusē, tāpēc ikdienas finanšu pakalpojumi Latvijā un Baltijā ir lēti un kvalitatīvi,» atzīmēja Gabrilovica.

Jautāta, kā turpmāk varētu attīstīties Latvijas banku sektors, viņa pauda viedokli, ka banku sektors kļūs koncentrētāks.

«Lielās universālās bankas meklēs lielāku efektivitāti caur tehnoloģijām, attālināto apkalpošanu un pašapkalpošanās metodēm. Ņemot vērā, ka cilvēku skaits Latvijā nepieaug, tas būs universālo banku galvenais cīņas lauks. Tām bankām, kuras iepriekš bija kaut kur pa vidu starp vietējo tirgu un nerezidentu apkalpošanu, likumdošanas izmaiņu ietekmē būs jāpārorientē sava darbība. Domāju, ka šīs bankas tagad aktīvi meklē savu jauno biznesa modeli - vai aktivizēt darbu vietējā tirgū vai orientēties uz Eiropas klientiem. Nerezidentu apkalpošana tādā veidā, kā tā ir notikusi līdz šim, visdrīzāk vairs nav iespējama. Visas prasības, kuras jāievēro, lai banka pārliecinātos, ka klientu pusē nav nekādu naudas atmazgāšanas risku, ir pietiekami sarežģītas,» sacīja Gabrilovica.

Viņa arī piebilda, ka Latvijā finanšu pakalpojumu eksports šobrīd veido apmēram 40% no banku rādītājiem, kas ir augsts rādītājs, un būs interesanti vērot, kā šīs bankas pārkārtos savu darbu.

Savukārt jautāta, kā varētu mainīties banku pakalpojumi, Gabrilovica norādīja, ka viena pārmaiņa būs saistīta ar to, ka arvien vairāk izplatīsies un tiks izmantotas tehnoloģijas, kuras jau šobrīd definē to, kas notiek gan banku sektorā, gan citās nozarēs. «Banku sfērā šobrīd izmaiņas saistītas ar mobilo pakalpojumu izmantošanu - mobilajām aplikācijām, bezkontakta kartēm u.c. Tāpat kā mēs šodien varam teikt, ka lielākā daļa klientu lieto internetbanku, jau tuvākajā nākotnē dominēs mobilā banka un bezkontakta kartes,» pauda bankas vadītāja.

Otra sadaļa, pēc Gabrilovicas teikta, ir saistīta ar mākslīgā intelekta arvien plašāku ienākšanu banku operācijās, kas ļaus veidot daudz individuālākus piedāvājumus klientiem. Vienlaikus individuāla klātienes apkalpošana būs dārgāks pakalpojums, bet ikdienas pakalpojumi būs pilnībā digitāli.

«Visbeidzot, vēl viena joma, kur bankām būs jādomā, kā vienkāršot un labāk izskaidrot produktus, ir ieguldījumi un noguldījumi. Viens no iemesliem, kādēļ tie netiek pietiekami izmantoti, ir to sarežģītība. Jo tie būs vienkāršāki, jo vairāk uzlabosies arī to pieejamība gan no komisiju, gan saprotamības viedokļa,» minēja Gabrilovica.

Tāpat viņa pieļāva, ka ar laiku cilvēkiem augs pārliecība, ka norēķini vispār nav pakalpojums, par kuru ir jāmaksā komisijas nauda. «Tomēr attiecības ar klientu jau neveido tikai norēķini. Tie ir tikai daļa no pakalpojumiem, kuri bankā tiek sniegti. Es arī pieļauju, ka tieši maksājumu joma ir tā, kur visaktīvāk nāks iekšā «FinTech» uzņēmumi un mēģinās konkurēt ar bankām. Tomēr arī «FinTech» būs jābūt biznesa modelim, jo komisija par norēķiniem pašlaik tiešām ir ļoti maza,» teica Gabrilovica.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2017.gada oktobra sākumā Baltijas valstīs darbu sāka «Nordea Bank» un DNB apvienotā banka «Luminor Bank». Apvienošanās procesā «Nordea Bank» Latvijas filiāle nodeva aktīvus «DNB Bankai».

Uz augšu