Pabriks: «Lielās koalīcijas» atjaunošana Vācijā ir vismazāk sāpīgais risinājums, kas ir tālu no ideāla

Pēc viņa domām, Vācijas sociāldemokrātu (SPD) sākotnējā pozīcija neiet koalīcijā bija pareiza gan no partejiskā, gan valstiskā viedokļa, taču situācija tomēr izvērtās citādāka, proti, konservatīvo bloka (CDU/CSU) līderei Angelai Merkelei neizdevās izveidot valdību ar «zaļajiem» un brīvajiem demokrātiem (FDP) .

«Atlika tikai trīs varianti - «lielā koalīcija», mazākuma valdība vai jaunas vēlēšanas. Konservatīvajiem bija jāpiekāpjas, lai izveidotu «lielo koalīciju», jo visas pārējās alternatīvas ir vēl sliktākas. Ja Merkelei jāiet uz kompromisu, un SPD redz, ka citu variantu konservatīvajiem nav, tad SPD var paprasīt diezgan lielu cenu, ko tie arī paprasīja,» komentējot pret Vācijas kancleri vērsto kritiku par piekāpšanos koalīcijas sarunās ar sociāldemokrātiem, teica Pabriks.

Eiroparlamentārietis vērsa uzmanību, ka par panākto vienošanos vēl gaidāms iekšējais balsojums SPD biedru rindās un SPD iekšienē pastāv ļoti spēcīgs «strāvojums», kas vērsts pret šādas koalīcijas atbalstīšanu. Pabriks tomēr uzskata, ka sociāldemokrātu partijas biedri nobalsos par iešanu «lielajā koalīcijā».

Panākt vairākuma atbalstu, pēc deputāta domām, partija cenšas ar SPD līdera Martina Šulca atkāpšanos no partijas vadītāja amata, viņa vietu ieņemot SPD Bundestāga frakcijas līderei Andreu Nālesai. Šulcs arī paziņojis, ka jaunajā koalīcijas valdībā strādās kā ārlietu ministrs, nomainot Zigmāru Gabriēlu, kaut arī iepriekš viņš bija izslēdzis iespēju ieņemt amatu Merkeles vadītā kabinetā un bija skeptiski noskaņots par «lielo koalīciju».

«Šāda Šulca viedokļa maiņa nav straujš manevrs. Es atturētos Šulcam pārmest viedokļa maiņu. Arī Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers uzsvēra, ka SPD būtu nopietni jāapsver un jāmaina sava pozīcija, tādēļ Šulcam daudz variantu nebija. Viņš atdos savu vadību vēl kreisāk orientētai sociāldemokrātei nekā līdzšinējā vadība, līdz ar to viņam kaut kur ir jāiet,» skaidroja deputāts.

Viņaprāt, ja Šulcs ieņems Vācijas ārlietu ministra amatu, Latvijai tas neizvērstos slikti, jo SPD līderis EP «pietiekami labi sapratis» no Krievijas uz Baltijas valstīm izdarīto spiedienu un propagandas jautājumus. «Ja viņš par šīm lietām nebūs aizmirsis, tad, iespējams, ar Šulcu varētu izvērsties normāla sadarbība,» piebilda Pabriks.

Komentējot jaunās valdības nākotni, eiroparlamentārietis uzsvēra, ka tā nebūs lielā reformu valdība, jo jau veidojot koalīciju tika pieņemti ļoti daudz kompromisu. Tāpat SPD ir pārņēmuši daudzas sociālas un nozīmīgas ministrijas, tādēļ, piemēram, finanšu ministram, ko ieņems persona no SPD rindām, būs iespēja līdzekļus dot sociālām lietām, kas Vācijā nenoliedzami ir vajadzīgas, uzskata deputāts.

Jau vēstīts, ka konservatīvie un SPD trešdien panāca vienošanos par jaunās valdības izveidi. Koalīcijas vienošanās paredz, ka SPD saglabās kontroli pār ārlietu, tieslietu un nodarbinātības un sociālās labklājības ministrijām un iegūs finanšu ministra posteni.

Tomēr koalīcijas līguma saskaņošana vēl nav pielikusi punktu ieilgušajam jaunās valdības veidošanas procesam pēc pagājušā gada septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām, jo jebkura vienošanās vēl jāapstiprina SPD ierindas biedriem partijas iekšējā referendumā.

Centriski kreisās partijas 460 000 biedru balsojums par 170 lappuses biezo dokumentu tik uzskatīts par neprognozējamu, jo liela to daļa nevēlas vēl četrus gadus redzēt SPD kā jaunāko partneri Merkeles vadītā valdībā. SPD balsojuma rezultāti gaidāmi 4.martā.

Ja sociāldemokrāti tomēr noraidīs atgriešanos «lielajā koalīcijā», Merkelei atliks vienīgi iespēja uzņemties mazākuma valdības vadību vai arī izsludināt jaunas vēlēšanas.

Tikmēr Gabriēls ceturtdien apsūdzēja Šulcu «necienīgā» solījumu laušanā pēc tam, kad trešdien kļuva zināms, ka Šulcam paredzēts ārlietu ministra amats jaunā kancleres Angelas Merkeles valdībā.

Pērnā gada janvārī Gabriēls paziņoja, ka nepretendēs uz savas kandidatūras izvirzīšanu federālā kanclera amatam no SPD, lai uz to varētu pretendēt Šulcs. Viņš arī paziņoja par nodomu atkāpties no partijas priekšsēdētāja amata un ieteica tam Šulcu.

Šulcs toreiz esot apsolījis Gabriēlam, ka viņš varēs saglabāt ārlietu ministra amatu jaunā kristīgo demokrātu un sociāldemokrātu koalīcijā, ja tāda tiktu izveidota.