LTV: «Latvenergo» krimināllietu, iespējams, skatīs slēgtā procesā

AS "Latvenergo" ražošanas direktors Māris Kuņickis (no kreisās) un AS "Latvenergo" Komunikācijas direktors Andris Siksnis

FOTO: Evija Trifanova / LETA

Tā dēvēto «Latvenergo» krimināllietu, kuru sāks skatīt rīt, 19.janvārī, iespējams, lūgs skatīt slēgtā procesā, liecina Latvijas Televīzijas raidījuma «Panorāma» rīcībā esošā informācija. To varētu lūgt pats uzņēmums, kas procesā atzīts par cietušo. Intervijā raidījumam «Latvenergo» pārstāvis Andris Siksnis atbildēs bija izvairīgs, norādot, ka tas būs atkarīgs no advokāta pozīcijas.

Par nozari atbildīgais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens («Vienotība») atzīst, ka par piektdien gaidāmo sēdi nav zinājis, bet sliecas atbalstīt atklātu procesu.

««Latvenergo» ir tomēr Latvijas valstij vai kopējai sabiedrībai piederoša sabiedrība, un, protams, ja tas nav absolūti drošības jautājums, mums vajadzētu tomēr ievērot maksimālu atklātību šajās lietās,» sacīja ministrs.

Līdzīga ir sabiedrības par atklātību «Delna» pozīcija, skaidrojot ka atklātā procesā pieņemtam tiesas lēmumam būs lielāka sabiedrības uzticība. «Tur ir iesaistīta milzīga nauda, kas ir nodokļu maksātāju nauda, un «Latvenergo» ir valsts uzņēmums, kas veic valstij svarīgu funkciju,» uzsvēra «Delnas» jurists Jānis Veide.

Viņš arī apstiprina: ja procesa gaitā ir bažas par komercnoslēpuma apdraudējumu, iesaistītās puses var lūgt noslepenot atsevišķas tiesas sēdes, nepadarot par slēgtu visu procesu.

Kā ziņots, tā dēvēto «Latvenergo» amatpersonu krimināllietu KNAB sāka 2010.gadā. Tā paša gada vasarā birojs veica vērienīgas kratīšanas un aizturēja vairākas amatpersonas, tostarp «Latvenergo» prezidentu Kārli Miķelsonu. Lietā ir 12 apsūdzētie, tostarp vairākas bijušās uzņēmuma amatpersonas.

Prokuratūras ieskatā, viņu darbības par aptuveni 36 miljoniem eiro sadārdzinājušas termoelektrostacijas TEC-2 rekonstrukciju.

    Uz augšu