Izdegušajā Normunda Krapša kabinetā nav bijis dūmu detektora

Raidījuma veidotāji norāda uz risku, vai apdrošinātājs vispār segs zaudējumus, ko radījuši uguns postījumi. Iekšlietu ministrija pirms diviem gadiem Māra Kučinska valdībai esot prasījusi pusotru miljonu jauniem ugunsdrošības aprīkojumiem - 111 tūkstošus arī Stabu ielas mājai. Prasītais iedots tikai daļēji, un tas izlietots citām, vēl sliktākā stāvoklī esošām ministrijas ēkām.

Pirmie atklātās liesmās degošo Stabu ielas māju ap pusdesmitiem vakarā pamanīja garāmgājēji. Viņi arī izsauca ugunsdzēsējus, kuri ieradās piecu minūšu laikā. Ugunsgrēku izdevās likvidēt tikai pēc vairāk nekā četrām stundām. Kopumā cietušas telpas trīs stāvos. Ceļu policijas priekšnieka un viņa palīdzes kabinets pilnībā nopostīts. Viss liecina, ugunsgrēks sācies tieši tur. Normunds Krapsis stāsta, ka pirmo šā gada darba dienu esot beidzis kā ierasts, kabinetā nav atstāta ne svece, ne kas cits viegli uzliesmojošs.

Krapša kabinets bijis aizslēgts. Tajā neatradās sabiedriski nozīmīgi materiāli. Telpā bija formas tērps, apbalvojumi, dienesta iedzīve. Fotoradaru fiksētie ātrās braukšanas sodi, arī pārsūdzības auto pārvadājumu pārkāpumu lietās, kur sodi var būt tūkstošos, glabājās stāvu zemāk. Ar ugunsgrēka dzēšanas darbiem šīs administratīvas pārkāpumu lietas bojātas, bet pagaidām nav ziņu, kas ir neatgriezeniski iznīcināts.

Krapsis uzsver, ka, ja kāds būtu gribējis iznīcināt kaut ko nozīmīgu, tad tas nebūtu viņa kabinets, ar ko sākt.

Raidījuma veidotāji norāda, ka tieši virs Krapša kabineta strādā Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) 1.nodaļa. Tās izmeklētāji strādā ar sabiedrībā lielu rezonansi izraisījušām krimināllietām, kuros noziegumi mērāmi miljonos. Pierādījumi lietās sašūti biezās papīra mapēs. Nereti sējumi visi nesatilpst seifos un stāv uz izmeklētāju galda ,skapjos vai pat uz grīdas. Otrdienas ugunsgrēka liesmu mēles skārušas arī šo izmeklētāju kabinetu logus.

«Nekā personīga» vēsta, ka viena no skaļāk ENAP pērn uzsāktajām lietām, saistīta ar «Trasta komercbankas» likvidāciju. Izmeklētāji domājot, ka likvidācijas process izmantots savtīgās interesēs - notikusi naudas izspiešanu organizētā grupā un naudas atmazgāšana. Tajā iesaistīts oficiāli valsts ieceltais bankas likvidators Ilmārs Krūms un iepriekš ietekmīgais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, kurš bijis arī dāsns partiju sponsors.

«Nekā personīga» zināms, šī lieta ugunsgrēka laikā neatradās Stabu ielas ēkā, bet gan prokuratūrā. Piektdien policija to netieši apstiprināja - ENAP prokuratūrai lūgusi sākt kriminālvajāšanu pret Sprūdu, Krūmu un vēl četrām personām.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzsver, ka galvenās lietas nav cietušas: «Man nav pamata neticēt Valsts policijas priekšnieka teiktajam.»

Kozlovskis skaidro, ka par notikušo ir ierosināts kriminālprocess. «Kriminālizmeklēšanas pārvalde to visu izmeklēs. Esmu pārliecināts, ka objektīvi izmeklēs.Jo tā ir pārvalde, kas izmeklēja Zolitūdes lietu. Bet ir ļoti daudzi jautājumi, kā tas varēja notikt.»

Raidījuma veidotāji akcentē, ka trauksmes signalizācija ēkā nostrādāja tikai 5.stāvā pēc tam, kad stāvu zemāk Ceļu policijas priekšnieka kabinets jau dega liesmās.

Pirms 34 gadiem ekspluatācijā nodoto Stabu ielas ēku, tāpat kā citas Iekšlietu ministrijas būves, apsaimnieko Nodrošinājuma valsts aģentūra. Aģentūra ir atbildīga arī par ugunsdrošības prasību ievērošanu šajos īpašumos.

Aģentūras direktora vietniece Natālija Rateniece atzīst, ka kabineti, kuros sākās ugunsgrēks, nebija aprīkoti ar dūmu detektoriem. «Vienmēr var vēlēties vairāk. Mēs uz to ejam!» ir viņas atbilde uz žurnālistu jautājumu, vai tas neliecina par nepietiekamu detektoru skaitu.

2016.gada vasarā Iekšlietu ministrija Māra Kučinska vadītajai valdībai prasīja pusotru miljonu eiro (1 504 240 eiro), lai ēkas aprīkotu ar ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmām. Informatīvajā ziņojumā ministrija rakstīja, ka līdzekļi vajadzīgi minimālai ugunsdrošības prasību nodrošināšanai. Sarakstā minēti daudzi īpašumi, tajā skaitā Stabu ielas ēka.

Tomēr valdība piešķīra trešo daļu no prasītā. Pērn 300 tūkstoši eiro izlietoti citām ēkām, ne Stabu ielai. Tagad tas var rūgti atmaksāties. Ēka ir apdrošināta par 9 miljoniem eiro kompānijā «Compensa». Tai vajadzētu segt ugunspostījumu radītos zaudējumus, tomēr apdrošinātājs var atteikties to darīt, ja trauksmes signalizācijas sistēma bijusi nepilnīga un dūmu detektoru uguns izcelšanās vietā nav bijis vispār.

Aģentūra vēl nav saņēmusi apdrošinātāja atbildi, un «Nekā personīga» uzņēmums neatklāja, vai segs ar ugunsgrēku saistītos remontdarbus.

Premjers Māris Kučinskis aizņemtības dēļ nepiekrita intervijai, kāpēc valdība savulaik neatbalstīja visu Iekšlietu ministrijas prasīto summu ugunsgrēka izziņošanas sistēmām saviem īpašumiem. Rakstiskās atbildēs premjers atbildējis, ka, pieņemot pagājušā un šā gada budžetu, tikušas ņemtas vērā Iekšlietu ministrijas izvirzītās būtiskākās prioritātes. Finansējums ugunsnelaimju konstatēšanai neesot bijis starp tām.