Par rapšu eļļu, līdzīgi kā par daudziem citiem produktiem, klejo neskaitāmi mīti, kuri traucē Baltijas valstu patērētājiem to iecienīt tā, kā rapšu eļļa ir iecienīta Skandināvijā.
Mītiem apvītā rapšu eļļa
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viens no galvenajiem mītiem – rapšu eļļa ir ģenētiski modificēta.
Kādi produkti ir ģenētiski modificēti?
Salīdzinoši nesen ir parādījusies iespēja ar modernas biotehnoloģijas metodes – gēnu inženierijas palīdzību modificēt dzīvu šūnu un organismu ģenētiskās īpašības. Ģenētiskais materiāls mākslīgi tiek pārveidots, lai tas iegūtu jaunas īpašības (piemēram, augs kļūtu noturīgs pret slimībām, kukaiņiem, sausumu, tam būtu labāka tolerance pret herbicīdiem, uzlabotos tā uzturvērtība un kvalitāte, palielinātos sējumu produktivitāte).
Šādi organismi tiek dēvēti par ģenētiski modificētiem organismiem (turpmāk – ĢMO). Pārtika, kas satur ĢMO vai ir izgatavota no ĢMO, tiek dēvēta par ģenētiski modificētu pārtiku.
Latvijā, tāpat kā visā Eiropas Savienībā, ģenētiski modificētu pārtikas produktu apriti reglamentē Eiropas Parlamenta un padomes regula (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (Regula).
Regulā ir noteiktas prasības ģenētiski modificētu produktu marķējumam. Visu pārtikas produktu, kuru sastāvā ir vairāk kā 0,9% ģenētiski modificētu organismu (ĢMO), marķējuma etiķetēs ir jābūt norādītam, ka produkts ir izgatavots no ģenētiski modificētiem organismiem vai arī ka produkta sastāvā esošie komponenti ir izgatavoti no ĢMO.
Mīts, ka rapšu eļļa tiek spiesta no ģenētiski modificētu rapšu sēklām, ir radies no tā, ka pārtikā lietojamajā rapšu eļļā ir samazināts erukskābes daudzums. Tehniskajā rapšu eļļā var būt līdz 54% erukskābes. Savukārt pārtikā lietojamā rapšu eļļa ir spiesta no selekcionētām rapšu šķirnēm, kurās minētās erukskābes vai nu vispār nav, vai arī tās ir pavisam nedaudz, veselībai nekaitīgā daudzumā (līdz 1%). Erukskābes daudzums Eiropas Savienībā ar normatīvajiem aktiem tiek ierobežots līdz 5%. Tik neliels erukskābes daudzums cilvēka organismam nav kaitīgs.
Latvijā tiek audzēts Kanādas zinātnieku 1970 gadā selekcionēts rapsis. Tas ir pilnīgi nekaitīgs cilvēkam. Selekcijas ceļā erukskābe nomainīta pret citu, cilvēkam noderīgo oleīnskābi (~60%).