/nginx/o/2025/04/09/16765790t1haf9d.jpg)
Mēdz teikt, ka mēs esam tas, ko mēs ēdam un, kā izrādās, šajos vārdos ir vairāk patiesības, nekā mēs vēlētos atzīt. Mūsdienu pasaulē, kurā pastāvīgi tiek runāts par mentālās veselības nozīmi, mūsu produktivitāti un dzīves kvalitāti, bieži tiek aizmirsts, ka viens no visus šos faktorus visvairāk ietekmējošajiem kritērijiem ir uzturs. Pētījumi pierāda, ka uzturs ne tikai nodrošina nepieciešamo enerģiju, bet arī tieši ietekmē emocionālo stabilitāti, koncentrēšanās spējas un pat spēju pretoties stresam, īsi sakot – uzturam ir tieša ietekme dzīves kvalitātes pamata veidošanā. Tas viss norāda uz to, ka mūsdienu steidzīgajā pasaulē arvien vairāk un biežāk būs nepieciešami speciālisti, kas pārvaldīs zināšanas šajā jomā. Kāda ir uztura izpratnes situācija šobrīd Latvijā un pasaulē un kā jēgpilni iegūt zināšanas šajā jomā? Par to vairāk turpinājumā!
Kāda ir situācija Latvijā un pasaulē
Uzskata, ka vistiešākā saikne starp uzturu un veselību ir novērojama mūsu ķermeņa svara dinamikā. Protams, nepietiekošam svaram vai virssvaram var būt visdažādākie cēloņi, tomēr novirze no normas ir indikators pārliecināties, vai viss ir kārtībā. “Gandrīz 60% Latvijas iedzīvotāju ir liekais svars un aptaukošanās. Bažas rada liekā svara un aptaukošanās problēma arī vecumgrupā 7 – 9 gadi, tātad laikā, kad par bērna uzturu rūpējas pieaugušie – vecāki un izglītības iestādes,” stāsta Biznesa augstskolas Turība bakalaura programmas “Uzturs” direktore Guna Bīlande. Šādu tendenci apliecina arī globālie dati: kā vēstī Pasaules Veselības organizācijas 2024. gada informācija, apmēram 1 no 8 pieaugušajiem ir liekais svars, tā tas ir arī 390 miljoniem bērnu un pusaudžu vecumā no 5 līdz 19 gadiem, tajā skaitā 160 miljoniem bērnu konstatēts nevis tikai virssvars, bet aptaukošanās, kas jau ir saistīta ar atrašanos veselības aprūpē svara izraisīto seku dēļ. G. Bīlande turpina: “Jāņem vērā, ka šāda tendence būtiski un negatīvi ietekmē tās skarto cilvēku individuāli tikpat spēcīgi, kā veselības aprūpes sistēmu kopumā, radot milzu slodzi vietā, kur izmaiņas ir iespējamas ieviest ar zināšanām un prevenciju.”
Uzturs ietekmē ne tikai svaru, bet arī mentālo veselību un emocijas
Ķermeņa svars nav vienīgais, ko tiešā veidā ietekmē uzturs. Kā pierādīts daudzos pētījumos visā pasaulē, arī viens no mentālās veselības pamatiem balstīts tieši sabalansētā un veselīgā uzturā. Ja organisms saņem sabalansētu uzturu, smadzenes darbojas efektīvāk, savukārt uztura trūkumi vai nepareiza pārtikas izvēle var radīt hronisku nogurumu, trauksmi un pat depresiju. Smadzenes, būdamas viens no mūsu enerģiju patērējošākajiem orgāniem, nepārtraukti darbojas, patērējot lielu daļu organisma resursu. Tās darbojas kā sarežģīta bioloģiska sistēma, kas uzticīgi kalpo tik ilgi, cik ilgi tai tiek nodrošināti nepieciešamie elementi. Tā sauktais “laimes hormons” serotonīns, dopamīns un citi – vielas, kas nosaka mūsu garastāvokli, spēju tikt galā ar stresu un mentālo stabilitāti – tiek sintezēti no barības vielām, ko uzņemam ikdienā. Nav nejaušība, ka cilvēki, kuru uzturā dominē pārstrādāti produkti, cukurs un transtaukskābes, biežāk cieš no depresijas un trauksmes. Pētījumi pierāda, ka, piemēram, dārzeņiem, augļiem, olīveļļas un omega-3 taukskābēm bagātā Vidusjūras diēta būtiski samazina depresijas risku.
Uzturs un skaistumkopšana – daļas no viena veseluma
Vai skaistumkopšana 21. gadsimtā ir skatāma kā atsevišķa nozare, vai arī tā iet roku rokā ar uztura zinātni? Uz šo jautājumu atbild Biznesa augstskolas Turība Veselības aprūpes virziena vadītāja Marika Kaprano-Ģederte: “Skaistumkopšana šobrīd ir daudz vairāk nekā estētika – tā ir cieši saistīta ar fizisko veselību, mentālo un garīgo veselību. Būt par ekspertu šajā jomā nozīmē ne tikai palīdzēt cilvēkiem justies un izskatīties labi, bet arī piedāvāt zinātniski pamatotus risinājumus, kas uzlabo vispārējo dzīves kvalitāti un veicina ilgtermiņa labklājību.” Tas ir iemesls, kāpēc mūsdienīgās ar skaistumkopšanu saistītās studiju programmās uzsvari tiek likti ne tikai uz estētisko kosmetoloģiju, bet arī bet arī uztura mācību kopumā.
Uztura studijas Biznesa augstskolā Turība – unikāla programma Baltijas mērogā
Jaunākā un modernākā programma uztura zinātnes apguvei Baltijā ir izstrādāta un šobrīd ir pieejama Biznesa augstskolā Turība. To veidojuši Latvijā vadošie nozares speciālisti sadarbībā ar ārstiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem, un tā vienīgā šobrīd atbilst jaunajam Uztura speciālista profesijas standartam. Absolvējot programmu, students ne tikai iegūst plašas zināšanas jomā, bet arī kļūst par ārstniecības personu. Kā norāda programmas šīs direktore G. Bīlande: “Kursa mērķis ir sagatavot speciālistus, kas spēj strādāt ar konkrētu problēmu un arī redzēt situāciju kopumā. Tieši tāpēc ir svarīgs studiju programmā ietvertais kopskats uz jomu un sabiedrību, tas ir daudz efektīvāk un vērtīgāk gan cilvēkam individuāli, gan valstij kopumā.” Domu turpina arī M. Ģederte-Kaprano: “Mūsdienu sabiedrībā, kur veselības aprūpe un veselīgs dzīvesveids kļūst arvien aktuālāki, šīs studiju programmas ir būtiskas ne tikai individuālajai veselībai un sabiedrības labklājībai, bet arī valsts ekonomikas un inovāciju attīstībai. Pieaugošo hronisko slimību īpatsvars, aptaukošanās pandēmija pasaulē (kā to norāda Pasaules Veselības organizācija), sabiedrībā pieaugošā interese par veselīgu uzturu, dzīvesveidu un profilaksi, palielina pieprasījumu pēc kvalificētiem veselības aprūpes un uztura speciālistiem. Tas absolventiem piedāvā stabilu un augošu karjeras perspektīvu un tās ir stratēģiski svarīgas ilgtspējīgai sabiedrībai un ekonomikai.”