3.janvāra vakarā četras stundas naksnīgajās debesīs varēs vērot meteoru plūsmu, ko kļūdaini mēdz dēvēt par zvaigžņu lietu. Debesis iemirgosies apmēram reizi stundā no 22.00 līdz 2.00 naktī. Diemžēl, tumsas stundās debesis būs apmākušās, tāpēc cerība ieraudzīt «krītošu zvaigzni» un iztēloties vēlēšanos būs neliela. Pacietīgākie augšup var vērties ap vieniem naktī, kad mākoņu daudzums samazināsies.
Meteoru plūsmu nevajadzētu dēvēt par zvaigžņu lietu, kas notiek dažas reizes gadsimtā, saka Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks, astronoms Ilgonis Vilks.
Pēdējo īsto zvaigžņu lietu mēs piedzīvojām 1966. gadā, kad debesis nepārtraukti mirguļoja it kā patiešām lītu zvaigznes.
«Zvaigžņu lietus ir tad, kad katru sekundi krīt desmitiem meteoru.»
3. janvāra vakarā ieraudzīt debesīs tādu kā uzšķiltu sērkociņa liesmu ir maza cerība, jo debesis būs apmākušās.
«Daži meteori uzliesmos apmēram reizi stundā.» Nepalaid garām!
Ilgonis Vilks saka: ja debesis ir skaidras, šo dabas parādību var redzēt gan pilsētā, kur ir aktīvs apgaismojums, gan laukos, kur naktis ir melnas kā piķis. Meteoru plūsmas maksimums šogad vēl būs 13. augusta rīta stundās un 14. decembra pēcpusdienā.
Savukārt 31. janvārī gaidāms Mēness aptumsums, kas astronomijas cienītājus atkal pievils. Mēness uzlēks 16.51, bet aptumsums beigsies 17.12.
Pavisam neliels robiņš Mēness vaigā būs redzams pie pašas pamales.
Pilns Mēness aptumsums 31. janvārī būs novērojams Āzijā, Austrālijā, Klusajā okeānā un Ziemeļamerikā.
Nozīmīgākais šī gada debesu notikums ir gaidāms naktī no 27. uz 28. jūliju, kad visā Latvijā būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Jūlijā zemei būs pietuvojusies sarkanā planēta Marss. Latvijas ziemeļos 11. augustā būs redzams pavisam neliels daļējs Saules aptumsums.
