Kanādas province Kvebeka kļuvusi par vienu no vietām, kur sejas aizsegšana ir daļēji aizliegta. Visiem, kas izmanto sabiedriskos pakalpojumus, sejai būs jābūt atsegtai. Līdzīgi likumi jau pieņemti Francijā, Beļģijā un Holandē, un to mērķis lielākoties ir musulmaņu sievietes, kas nēsā parandžas. Kādi ir argumenti par un pret šādu aizliegumu?
Saistībā ar seksuāla rakstura skandāliem, kas pēdējā laikā nākuši gaismā, izbrīna fakts, ka autoritātes un pie varas esošos tik ļoti satrauc sieviešu apģērba jautājums, viedoklī izdevumam «The Independent» norāda viedokļa autors Atifs Rašids.
«Savā ziņā plīvurs ir ārējs simbols vienkāršībai un skaidrībai islāmā, uz ko tiecas visas musulmaņu sievietes. Tajā pašā laikā, kamēr musulmaņu sievietes piedzīvo ierobežojumus izvēlēties apģērbu, citas sievietes piedzīvojušas seksuālus uzbrukumus no vīrieša (domāts Holivudas producents Hārvijs Vainstīns), kurš izmanto sieviešu ģērbšanās stilu kā vienu no attaisnojumiem savai uzvedībai,» savu pozīciju pauž publikācijas autors, acīmredzot nesaprotot, ka viņa «argumenti» ir klajš seksisms un drīzāk raksturo autora aprobežotību, nevis raksturo sieviešu tiesību jautājumā valdošo situāciju.
Kanādas politiķu vidū šis jautājums nav viennozīmīgs, un daži to raksturo kā cilvēktiesību pārkāpumu. Kanādas premjerministrs Džastins Trudo nosaucis to par «ļaunu joku», ka tiek noteikts, kas cilvēkiem ir jāģērbj.
Raksta autors norāda uz nepatīkamo situāciju, ko pieredz parandžās tērptās sievietes, kad viņām sejas plīvuru liek noņemt. «Tā kā Francijas varasiestādes pagājušajā gadā piespieda sievietes «izģērbties» pludmalē, tad tas drīzāk vairo sieviešu apspiešanu un ierobežošanu brīvības, drošības un caurspīdīguma vārdā. Tas, ka mums nepatīk, mēs nesaprotam vai nepiekrītam citām ticībām, kultūrām vai ģērbšanās stilam, nenozīmē, ka mums ir tiesības noteikt, kas citiem ir jāģērbj,» pausts viedoklī izdevumam «The Independent».
Rodas jautājums, kāpēc mēs esam tik apsēsti ar to, ko sievietes ģērbj un kāda ietekme tam varētu būt uz vīriešiem un sabiedrību kopumā.
Otrā ierakumu pusē ir parandžu aizlieguma atbalstītāji, kuri seju aizsedzošo apģērba gabalu uzskata par sieviešu apspiešanas simbolu, kas it kā saka - tā sievietes vaina, ja vīrietis viņas sabiedrībā nespēj apvaldīt savu iekāri.
Šāda domāšana noņem no vīriešu pleciem atbildību par savu rīcību, noveļot to uz sievietēm. Kāpēc sievietēm slēpt savu seju un augumu? Vai tā nav ikviena cilvēka atbildība - izturēties ar cieņu un nedarīt pāri, neatkarīgi no tā, kas otram mugurā?
Kā ziņots, arī Latvijā šī gada augustā valdība atbalstīja Sejas aizsegšanas ierobežojuma likumprojektu, kas nosaka ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, likuma mērķis ir nodrošināt vienotas un harmoniskas sabiedrības pastāvēšanu, atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu. Tajā ir paredzēti izņēmumi, kad sejas aizsegšana nepieciešama normatīvajos aktos noteikto prasību izpildei, piemēram, ķivere pārvietojoties ar motociklu, profesionālo pienākumu izpildei, sporta nodarbību un pasākumu dalībniekiem, mākslas pasākumu dalībniekiem, valsts vai tautas svētku un kultūras pasākumu dalībniekiem, laika apstākļu dēļ un veselības stāvokļa dēļ.
Savukārt Tiesībsarga ieskatā, ierobežojums noteiktām personu grupām nēsāt seju aizsedzošas galvassegas pats par sevi nevar sasniegt izvirzīto mērķi - nodrošināt vienotas un harmoniskas sabiedrības pastāvēšanu, atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)