Valdībai būtu jāsāk domāt par bezdeficīta budžetiem, un tas būtu nākamais uzstādījums valdībai - kādā laika periodā to piedāvāt, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Vējonis: Valdībai būtu jāsāk domāt par bezdeficīta budžetiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš skaidroja, ka tas ir būtisks jautājums, ko abas amatpersonas šodien pārrunājušas, jo jādomā par to, kā valstī veidot uzkrājumus un domāt par ieguldījumiem attīstībā.
Valsts prezidents pauda gandarījumu par to, ka nākamā gada budžetā ir pilnībā izpildītas tās apņemšanās, ko valdība bija apņēmusies, proti, aizsardzībai tiek nodrošināti 2% no IKP, tādējādi tiks izpildītas starptautiskās apņemšanās. Tāpat atrasti līdzekļi veselības aprūpes sistēmai, demogrāfijas jautājumu risināšanai, izglītībai un arī ceļiem.
«Valdība ir skatījusies pietiekami plaši, lai mēģinātu atrast līdzekļus, neskatoties uz to, ka nākamgad tiek realizēta nodokļu reforma. Taupīgi dzīvojot, līdzekļus ir iespējams novirzīt tām prioritātēm, kas ir valdībai,» piebilda Vējonis.
Savukārt komentējot otrdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sociālo partneru pausto kritiku par 2018.gada budžetu, kurā nav ietverts precīzs finansējuma pieaugums veselības un zinātnes jomās, Vējonis norādīja, ka budžeta veidošanas procesā vienmēr notiek diskusijas un katrai pusei var būt savs viedoklis.
«Tomēr jāpatur prātā tas, ka valdības galvenajām prioritātēm tiek paredzēts papildu finansējums. Nākamais gads ir pirmais gads, kad veselības aprūpē būs vairāk nekā viens miljards eiro un tas vienai nozarei ir ļoti daudz. Daudz būtiskāk runāt par to, kā šie papildu līdzekļi tiks izmantoti, un nebūt atalgojums ir vienīgā problēma nozarēs,» uzsvēra Valsts prezidents.
Savukārt Kučinskis, komentējot otrdien notikušās diskusijas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē skaidroja, ka abi valdības partneri uz sēdi atnākuši ar protokoliem, kuros pirmais punkts skanējis «mēs atbalstām budžeta projekta virzību uz Saeimu», bet pārējā diskusija pārsvarā bijusi ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāju Valdi Keri.
«Pirmajā jautājumā diskusija bija par to, vai nozare skaidri zina, cik tai būs algu pieaugums. Mēs vienojāmies par to, ka tas, visticamāk, ir saskaitāms un nozarei skaidri pasakāms, cik no summas būs algām. Otrajā jautājumā diskusijas garas bija par to, vai viņš tic valdības solījumiem vai nē. Tur es nekādi nevaru palīdzēt, ir jāpaiet laikam, lai to varētu novērtēt,» teica premjers.
Jau ziņots, ka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) šodien no rīta iesniedza Saeimā 2018.gada budžeta projektu, uzsvērdama, ka tas nākamgad padarīs mūs stiprākus un veselākus.
Ministre sacīja, ka nest budžeta portfeli uz Saeimu ir tradīcija, kuru ir jākopj, jo leģenda vēstot, ka vienīgajā gadā, kad tas netika atnests, iestājusies krīze. «Krīzes nebūs, būs attīstība,» uzsvēra Reizniece-Ozola.
Uz parlamentu tika atnests gan budžeta portfelis, gan zibatmiņa ar visiem dokumentiem. Zibatmiņa tika pasniegta kastītē, kas rotāta ar ābolu. Finanšu ministre skaidroja, ka tāds rotājums izvēlēts tāpēc, «ka būsim stiprāki un veselāki», jo papildus finansējums paredzēts drošībai veselībai un demogrāfijai.
2018.gada valsts budžeta likumprojekts paredz nākamā gada ieņēmumus 8,75 miljardu eiro apmērā jeb par 725,11 miljoniem eiro vairāk, bet izdevumus - 8,95 miljardu eiro apmērā jeb par 624,82 miljoniem eiro vairāk, nekā 2017.gadā.
2018.gada budžeta prioritāte ir veselības nozare, kuras finansējums pirmo reizi pārsniedz vienu miljardu eiro.