Konkurences padome (KP) piespriedusi būvmateriālu tirgotājai SIA «Depo DIY» («Depo») 3,7 miljonu eiro sodu par dalību mazumtirgotāju kartelī, savukārt uzņēmumus lēmumu pārsūdzēs, informēja «Depo» pārstāvji.
KP piespriedusi «Depo» € 3,7 miljonu sodu par dalību kartelī
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lēmumu par sodu «Depo» saņēmis vakar, 4.oktobrī.
KP pagaidām aģentūrai LETA šo lēmumu nav komentējusi.
«Depo» sev izvirzītajām apsūdzībām kategoriski nepiekrīt un gatavojas izmantot visas likumā paredzētās tiesības aizstāvībai, uzsvērts «Depo» paziņojumā.
Kā informēja «Depo» pārstāvji, KP pārbaudi uzņēmumā «Depo» sākusi pēc SIA «Knauf» darbības izvērtējuma, kura laikā KP ieguvusi arī materiālus par «Knauf» centieniem panākt augstāku mazumtirdzniecības cenu noteikšanai «Knauf» produkcijai. Taču «Depo» atteicies pakļauties «Knauf» prasībām, turpinot nodrošināt zemas cenas Latvijas patērētājiem.
«Neraugoties uz «Depo» centieniem sniegt KP visus nepieciešamos skaidrojumus un pierādījumus, KP turpina apvainot uzņēmumu, ka laikā no 2006.gada līdz 2014.gadam «Depo» ir piedalījies būvmateriālu mazumtirgotāju kartelī, nosakot augstākas mazumtirdzniecības cenas «Knauf» produktiem un kontrolējot noteikto cenu piemērošanu no karteļa dalībnieku puses. Vienlaikus lēmumā izteikts arī nepamatots apgalvojums, ka «Depo» minētajā laika periodā ievērojis «Knauf» rekomendētās mazumtirdzniecības cenas. Uzņēmums «Depo» šos apvainojumus noraida un uzskata par absurdiem,» teikts «Depo» paziņojumā.
«Depo» esot veicis pilnīgu «Knauf» produktu faktisko mazumtirdzniecības cenu analīzi un var pamatot un pierādīt, ka «Knauf» produkcijai minētajā periodā mazumtirdzniecības cenas tirgū ir bijušas atšķirīgas, turklāt «Depo» savos veikalos «Knauf» produkciju ir pārdevis atbilstoši savai stratēģijai, proti, par zemākajām cenām tirgū. KP šos pierādījumus ir ignorējusi. KP tāpat neesot piešķīrusi jebkādu nozīmi pierādījumiem, kas skaidri norādīja uz vienpusēju «Knauf» kā īstā cenu noteikšanas uzspiedēja vēlmi piemērot noteiktas mazumtirdzniecības cenas savai produkcijai, lai tā rezultātā varētu palielināt iepirkuma cenu mazumtirgotājiem, norādīja «Depo» pārstāvji.
«KP izmantotā pierādījumu bāze nekādā veidā nepierāda pārkāpumu no «Depo» puses. Lietā ir citu tirgus dalībnieku e-pastu sarakste, no kuras skaidri redzams, ka minētajā periodā «Knauf» produktu cenas «Depo» veikalos ir bijušas zemākas nekā pārējiem mazumtirgotājiem. Lietā ir arī «Depo» un «Knauf» pārstāvju sarakste, kurā «Depo» cenšas panākt pēc iespējas labākas iepirkuma cenas, lai varētu piedāvāt zemākas cenas saviem pircējiem. KP šo saraksti interpretē kā «Depo» vienošanos ar «Knauf» par citu mazumtirgotāju kontrolēšanu, lai panāktu, ka visi ievēro «Knauf» rekomendētās cenas. Lietā ir «Depo» un «Knauf» savstarpēji noslēgtie līgumi ar skaidrojumu par katru no atlaidēm, ko «Depo» saņēmis no «Knauf«. Neraugoties uz to, KP absolūti nepamatoti un tendenciozi interpretē, ka «Depo» saņēmis atlaides par to, ka ievērojis «Knauf» rekomendējamās cenas un KP ieskatā piespiedis šīs cenas ievērot arī pārējos mazumtirgotājus,» skaidrots «Depo» paziņojumā.
Uzņēmuma pārstāvji uzskata, ka KP esot ignorējusi «Depo» iesniegtos aprēķinus par to, ka minētajā laika posmā «Knauf» produkcijas tirdzniecības rezultātā «Depo» nav guvis ekonomisku labumu, proti, lai realizētu savu zemo cenu stratēģiju, «Depo» esot subsidējis «Knauf» produkcijas tirdzniecību, līdz ar to nekādā veidā nav varējis gūt labumu no KP aprakstītajām darbībām saistībā ar «Knauf» produkcijas cenu noteikšanu mazumtirdzniecībā, teica «Depo» pārstāvji.
Izmeklēšanas laikā KP esot atteikusies iedziļināties jebkādos «Depo» vadības un pārstāvju sniegtajos paskaidrojumos par «Depo» izveidošanu un plāniem attīstībai, par tirgus situāciju laikā no 2006. līdz 2014.gadam, «Depo» darbības stratēģiju tirgū, «Depo» faktiski piemērotajām mazumtirdzniecības cenām, kā arī «Knauf» sadarbību ar «Depo».
«Esam saskārušies ar nekompetenci un neprofesionalitāti no KP puses un uzskatām par savu pienākumu aizstāvēt «Depo» darbinieku, klientu, sociālo un finanšu partneru intereses, cīnoties par savu biznesa principu un vērtību pilnīgu attaisnošanu tiesā, palīdzot uzlabot uzņēmējdarbības vidi un padarīt šādu tendenciozu, neobjektīvu, pašmērķīgu, Latvijas tautsaimniecību bremzējošu rīcību mazāk iespējamu nākotnē citiem godīgiem uzņēmējiem,» uzsvērts «Depo» paziņojumā.
Kā liecina «Firmas.lv» informācija, SIA «Depo DIY» apgrozījums pērn bija 203,417 miljoni eiro, kas ir par 9,41% vairāk nekā 2015.gadā, bet uzņēmuma peļņa pērn bija 12,218 miljoni eiro, kas ir par 14,53% lielāka nekā 2015.gadā.
2015.gadā «Depo» apgrozījums bija 185,916 miljoni eiro un tika gūta 10,668 miljonu eiro peļņa.
SIA «Depo DIY» dibināta 2004.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 7 501 006 eiro. «Depo DIY» 100% kapitāldaļu pieder uzņēmumam SIA «DMT Pluss».
Kā liecina «Firmas.lv» informācija, «DMT Pluss» lielākais īpašnieks ar 25,19% daļu ir Andris Kozlovskis, pa 19,94% daļu pieder Verai Marinkēvičai, Artim Kozlovskim un Vinetai Atvarai, savukārt 15% daļu pieder SIA «Ausekļa ielas nams», kas uz pusēm pieder Mārai Lielcepurei-Gaveikai un «IBS Prudentia» partnerim Ģirtam Rungainim.
Uzņēmuma «DMT Pluss» pamatkapitāls ir 39 126 eiro. Pērn «DMT Pluss» apgrozījums bijis 0, savukārt peļņa - 10,233 miljoni eiro.
DEPO paziņojums
DEPO sev izvirzītajām apsūdzībām kategoriski nepiekrīt un gatavojas pilnībā izmantot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai.
Pārbaudi DEPO Konkurences padome uzsāka pēc SIA KNAUF darbības izvērtējuma, kura ietvaros Konkurences padome ieguva arī materiālus par KNAUF centieniem panākt augstāku mazumtirdzniecības cenu noteikšanai KNAUF produkcijai. DEPO vienmēr ir kategoriski atteicies pakļauties KNAUF prasībām, turpinot nodrošināt zemas cenas Latvijas patērētājiem.
Neraugoties uz DEPO centieniem sniegt Konkurences padomei visus nepieciešamos skaidrojumus un pierādījumus, Konkurences padome turpina apvainot uzņēmumu, ka laikā no 2006.gada līdz 2014.gadam DEPO ir piedalījies būvmateriālu mazumtirgotāju kartelī, nosakot augstākas mazumtirdzniecības cenas KNAUF produktiem un kontrolējot noteikto cenu piemērošanu no karteļa dalībnieku puses. Vienlaikus lēmumā izteikts arī nepamatots apgalvojums, ka DEPO minētajā laika periodā ievērojis KNAUF rekomendētās mazumtirdzniecības cenas. Uzņēmums DEPO šos apvainojumus noraida un uzskata par absurdiem.
DEPO pašu spēkiem ir veicis pilnīgu KNAUF produktu faktisko mazumtirdzniecības cenu analīzi un var pamatot un pierādīt, ka KNAUF produkcijai minētajā periodā mazumtirdzniecības cenas tirgū ir bijušas atšķirīgas, turklāt DEPO savos veikalos KNAUF produkciju ir pārdevis atbilstoši savai stratēģijai, t.i. par zemākajām cenām tirgū. Konkurences padome šos pierādījumus ir ignorējusi.
Konkurences padome vispār nav piešķīrusi jebkādu nozīmi pierādījumiem, kas skaidri norādīja uz vienpusēju KNAUF, kā īstā cenu noteikšanas uzspiedēja, vēlmi piemērot noteiktas mazumtirdzniecības cenas savai produkcijai, lai tā rezultātā varētu palielināt iepirkuma cenu mazumtirgotājiem.
Konkurences padomes izmantotā pierādījumu bāze nekādā veidā nepierāda pārkāpumu no DEPO puses. Lietā ir citu tirgus dalībnieku e-pastu sarakste, no kuras skaidri redzams, ka minētajā periodā KNAUF produktu cenas DEPO veikalos ir bijušas zemākas nekā pārējiem mazumtirgotājiem. Lietā ir arī DEPO un KNAUF pārstāvju sarakste, kurā DEPO cenšas panākt pēc iespējas labākas iepirkuma cenas, lai varētu piedāvāt zemākas cenas saviem pircējiem. Konkurences padome šo saraksti interpretē kā DEPO vienošanos ar KNAUF par citu mazumtirgotāju kontrolēšanu, lai panāktu, ka visi ievēro KNAUF rekomendētās cenas. Lietā ir DEPO un KNAUF savstarpēji noslēgtie līgumi ar skaidrojumu par katru no atlaidēm, ko DEPO saņēmis no KNAUF. Neraugoties uz to, KP absolūti nepamatoti un tendenciozi interpretē, ka DEPO saņēmis atlaides par to, ka ievērojis KNAUF rekomendējamās cenas un Konkurences padomes ieskatā piespiedis šīs cenas ievērot arī pārējos mazumtirgotājus.
Konkurences padome ir ignorējusi DEPO iesniegtos aprēķinus par to, ka minētajā laika posmā KNAUF produkcijas tirdzniecības rezultātā DEPO nav guvis ekonomisku labumu, t.i. DEPO , lai realizētu savu zemo cenu stratēģiju, ir subsidējis KNAUF produkcijas tirdzniecību, līdz ar to nekādā veidā pēc loģikas un elementāriem uzņēmējdarbības pamatprincipiem nav varējis gūt labumu no Konkurences padomes aprakstītajām darbībām saistībā ar KNAUF produkcijas cenu noteikšanu mazumtirdzniecībā.
Jāuzsver, ka tieši DEPO nostāšanās pret ierastajām būvmateriālu nozares biznesa shēmām ir gandrīz pilnībā mainījusi tirgu, paplašinot pircēju iespējas. Klientiem nodrošinātā zemu cenu politika, kas ir DEPO stratēģijas pamatā, pēc būtības nav savietojama ar KP lēmumā minētajiem pārmetumiem. Uzņēmums ne tikai tiecas panākt pircējiem izdevīgāko cenu, bet drošu un atbilstošu preču piedāvāšanai arī īsteno sadarbību ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru.
Godīga attieksme pret klientiem un pret savu valsti vienmēr ir bijusi DEPO darbības pamatā. Kopš darbības sākuma uzņēmums, kas ir pēc apgrozījuma lielākā nacionālā kapitāla kompānija Latvijā, nodokļos ir samaksājis vairāk nekā 200 miljonus eiro.
DEPO valde vairākkārt pēc savas iniciatīvas tikās ar KP īpašās sanāksmēs ar mērķi nepastarpināti iepazīstināt tās vadību un atbildīgos darbiniekus ar uzņēmuma veidošanos, stratēģiju un situāciju pirms un pēc DEPO ienākšanas Latvijas būvmateriālu tirdzniecības tirgū. Konkurences padome lietas izmeklēšanas gaitā vispār atteicās iedziļināties jebkādos DEPO vadības un pārstāvju sniegtajos paskaidrojumos par DEPO izveidošanu un plāniem attīstībai, par tirgus situāciju laikā no 2006. līdz 2014.gadam, DEPO darbības stratēģiju tirgū, DEPO faktiski piemērotajām mazumtirdzniecības cenām, kā arī KNAUF sadarbību ar DEPO. Minētais ir klajā pretrunā ar Konkurences padomes vadības publiski paustajiem apgalvojumiem, ka karteļu lietās darbības konkrētajos tirgos ir jāvērtē kontekstā ar makroekonomisko situāciju.
DEPO ir labticīgi iepazīstinājis Konkurences padomi ar uzņēmuma darbības principiem, nozares attīstības dinamiku, cenu veidošanos, informāciju par tirgus segmentiem. Diemžēl Konkurences padomes vadība izvēlējās nevērtēt situāciju objektīvi un neatzīt pierādījumu trūkumu DEPO iesaistei jebkādās neatļautās vienošanās. Šādi pārmetumi neatbilst uzņēmējdarbības loģikai, darbības mērķiem un principiem.
Konkurences padomei tika sniegta reāla un detalizēta informācija par konkrētiem makroekonomikas datiem un ēnu ekonomikas apjomu un ietekmi uz nozari. DEPO ir piedāvājis palīdzību un savas zināšanas būvmateriālu mazumtirdzniecības nozares pilnveidošanā, kas ļautu KP iegūt pilnīgu, pārskatāmu un reālos datos balstītu informāciju. Sadarbības rezultāti būtu praktiski pielietojami Konkurences padomes darbā – gan pilnveidojot tirgu un sakārtojot valsts iepirkumu politiku nozarē, gan izskaužot ēnu ekonomiku, palielinot nodokļu ieņēmumus valstī, un novēršot negodprātīgas darbības konkurences ietekmēšanai. Taču Konkurences padome par šo visu nav izrādījusi nekādu ieinteresētību, lai gan Latvijas tautsaimniecības, biznesa vides un klientu interesēm būtu jābūt tās darbības patiesajam mērķim.
KP nespēja atzīt kļūdas savā darbā un pieņēmumos, slēpšanās aiz faktiskā vainas prezumpcijas principa tiesu praksē attiecībā uz Konkurences padomes nolēmumiem rada un radīs zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem.
Esam saskārušies ar nekompetenci un neprofesionālismu no Konkurences padomes puses un uzskatām par savu pienākumu aizstāvēt DEPO darbinieku, klientu, sociālo un finanšu partneru intereses, cīnoties par savu biznesa principu un vērtību pilnīgu attaisnošanu tiesā, palīdzot uzlabot uzņēmējdarbības vidi un padarīt šādu tendenciozu, neobjektīvu, pašmērķīgu, Latvijas tautsaimniecību bremzējošu rīcību mazāk iespējamu nākotnē citiem godīgiem uzņēmējiem.