Lai cilvēki nākotnē sadzirdētu Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) sinoptiķu brīdinājumus par ārkārtējiem laika apstākļiem, tiks ieviests sarkanais brīdinājums.
Latvijā mainās laikapstākļi: ieviesīs sarkano ārkārtas brīdinājumu (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(Ziņa precizēta un papildināta)
Latvijā pakāpeniski mainās laika apstākļi un intensīvi lieti būs arvien biežāka parādība, laikrakstam «Latvijas Avīze» norāda sinoptiķi.
Sinoptiķi uzsver, ka pirms «gadsimta plūdiem» brīdinājuši, ka Latvijas austrumu daļā gaidāms ļoti spēcīgs lietus, taču viņi nav sadzirdēti. Rezultātā Latvijas austrumos pusotrā diennaktī uz vienu kvadrātmetru zemes nolija 160 litru ūdens.
Plūdu prognozēšanas sistēmas daļa, kas attiecas uz Daugavas baseina upēm, ir novecojusi, jo izstrādāta pirms desmit gadiem, līdz ar to potenciālos plūdus Jēkabpilī, Pļaviņās, Ogrē un Rīgā tā prognozēt nespēj, laikrakstam «Latvijas Avīze» atzīst Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.
Viņa skaidro, ka pirms pusgada par Eiropas naudu izveidotā agrā plūdu brīdināšanas sistēma spēj prognozēt plūdus Lielupes, Ventas un Gaujas, ieskaitot Salacu, upju baseinos, bet ne Latvijas austrumos, kur ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem satek Daugavā. Jaunās plūdu brīdināšanas sistēmas par Lielupes, Ventas un Gaujas upju baseiniem esot izstrādātas pavisam citā līmenī, iekļaujot gan vispārējo risku novērtējumu, gan nepārtrauktu modelēšanu, kāds ūdens līmenis gaidāms tuvāko divu nedēļu laikā.
Turpretim Daugavas baseina plūdu risku sistēmas izveide tika sākta kā pirmā, taču tas notika aptuveni pirms desmit gadiem. «Tobrīd tehnoloģijas un modelēšana nebija vēl tik attīstīta, tāpēc šai sistēmai izveidota tikai viena daļa, proti, situācijas novērtējums, bet nav piesaistīta operatīvā prognozēšana,» laikrakstam skaidro Krūmiņa.
Darbs pie Daugavas modeļa pilnveidošanas tikšot sākts šī gada beigās. Plānots arī uzlabot laika apstākļu brīdināšanas sistēmu, lai gan iedzīvotāji, gan pašvaldības zinātu, ko nozīmē brīdinājums «stiprs lietus» un ko - «ļoti stiprs lietus».
Krūmiņa apstiprina, ka, ja Daugavas modelis būtu tikpat moderns kā pārējām upēm, tad postošos plūdus Latgales pusē varētu prognozēt. Piemēram, agrā plūdu brīdināšanas sistēma jau laikus esot informējusi par iespējamo ūdens līmeņa paaugstināšanos Alūksnes apkārtnē, kas ietilpst Gaujas upju baseinā.
Atbildot uz pārmetumiem, ka iedzīvotāji nav sadzirdējuši pietiekami pārliecinošu brīdinājumu par plūdu iespējamību, Krūmiņa atgādina, ka dienu iepriekš LVĢMC brīdināja par ļoti stipriem lietiem, kas gaidāmi Latvijas austrumu rajonos, kad nokrišņu daudzums pārsniegs 50 milimetrus. «Tika dots augstākais iespējamais brīdinājums, proti, ļoti stipra lietus brīdinājums. Šāds brīdinājums tiek dots samērā reti,» uzsver meteoroloģe.
Kā ziņots, pagājušās nedēļas otrajā pusē Latgale piedzīvoja ļoti stipras lietavas. Tās beidzās 24.augusta vakarā, kad nokrišņu daudzums LVĢMC Rēzeknes novērojumu stacijā 32 stundās bija sasniedzis 159 milimetrus jeb 229% no augusta normas. Tika minēts, ka daudzviet Latvijas austrumu pierobežā kopējais nokrišņu daudzums, iespējams, bijis vēl lielāks.
Lietavu rezultātā cieta vairāki reģionam nozīmīgi ceļi, kā arī dzīvojamās mājas un lauksaimniecības sējumi. Ņemot vērā minēto, valdība 29.augustā 27 novados - Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales - izsludināja ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā. Ārkārtas stāvoklis ilgs līdz 30.novembrim.
Kā ziņots, valdība nolēmusi 27 novados Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā, tostarp Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines Varakļānu un Krustpils novados. Ārkārtējā situācija šajos novados izsludināta no šā gada 29. augusta līdz 30. novembrim. Kā atbildīgā institūcija par darbību koordināciju ārkārtējās situācijas laikā noteikta Zemkopības ministrija (ZM).
ZM arī uzdots līdz šā gada 1. oktobrim apzināt ārkārtējās situācijas teritorijā cietušās personas (lauksaimniekus) un tiem faktiskos nodarītos zaudējumu atbilstoši šajā gadā Lauku atbalsta dienestā deklarētajām platībām. Tāpat ZM uzdots līdz šā gada 1. novembrim sagatavot un iesniegt MK informatīvo ziņojumu par kopējiem lauksaimnieku zaudējumiem un priekšlikumiem par kompensācijas apmēru atbilstoši kultūraugu un zemes izmantošanas veidam un pieprasījumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem».