Valsts prezidenta vietas izpildītāja, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) ar publikāciju oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» izsludinājusi strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus Valsts prezidents Raimonds Vējonis iepriekš nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.
Saeima, atkārtoti skatot šo likumu, to negrozīja, tāpēc atbilstoši Satversmes 71.pantan Valsts prezidents otrreiz ierunas nevarēja celt un likums bija jāizsludina. Pašlaik Vējonis gan ir atvaļinājumā, tāpēc viņa pienākumus pilda Saeimas priekšsēdētāja Mūrneice, kura arī parakstījusi paziņojumu par likuma izsludināšanu.
Minētie grozījumi nosaka ierobežojumus kļūt par maksātnespējīgas bankas administratoru. Izmaiņas paredz, ka par kredītiestādes likvidatoru nevarēs kļūt gadījumā, ja likvidators pēdējo divu gadu laikā pirms iecelšanas dienas ir bijis pilnvarojuma līguma attiecībās ar likvidējamas kredītiestādes kreditoru tā tiesiskajās attiecībās ar likvidējamo kredītiestādi.
Atgriežot Kredītiestāžu likuma grozījumus atkārtotai caurlūkošanai Saeimā, Vējonis norādīja, ka atsevišķu ar interešu konflikta novēršanu saistīto normu izstrāde vienlaikus ar AS «Trasta komercbanka» likvidācijas procesu un tiesas izlemšanā esošu jautājumu par administratora iecelšanu šīs kredītiestādes maksātnespējas procesā, rada aizdomas par vēlmi ietekmēt konkrētos procesu.
Savukārt Saeima arī atkāroti likumu atbalstīja tādā pašā redakcijā, kādā tie tika pieņemti iepriekš. Deputāti norādīja, ka patlaban vairs nav spēkā tie apstākļi, kādi bija laikā, kad Saeimā tika skatīti grozījumi Kredītiestāžu likumā, proti, tika izvēlēts «Trasta komercbankas» administrators.
Deputātu nostāja par šo likumu nebija viennozīmīga - grozījumus atbalstīja vien 49 parlamentārieši no «Saskaņas», Zaļo un zemnieku savienības, nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK, kā arī «No sirds Latvijai». Pret bija 20 deputāti no «Vienotības», kā arī Ilmārs Latkovskis un Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), bet vēl 15 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.
Pēc Valsts prezidenta domām, strīdīgo normu piemērošanas prakse parādīs to, kā tās pilnveido kredītiestāžu likvidatoru un maksātnespējas administratoru atlases procesu, vai tās ļauj izvēlēties profesionālākos kandidātus un novērš iespējamu interešu konfliktu riskus.
