Prezidente: Igaunija nav nobijusies no Krievijas

Viņa norādīja, ka Krievijas draudus nereti pārspīlē starptautiskie mediji. «Viņi jautā - vai esat nobijušies? Mana atbilde ir - kādēļ mums būtu jābīstas? NATO atturēšanas kapacitāte ir sekmīgi strādājusi jau vairākus gadus. Igaunijā ir izvietota NATO bataljona līmeņa kaujas grupa. Mēs ticam NATO atturēšanas politikas spējām. [Tajā pašā laikā] alianse nav drauds Krievijai, kā Maskavā to mēģina pasniegt. Mēs neesam nobijušies,» uzsvēra prezidente.

Kaljulaida arī norādīja, ka mūsdienās pastāv dažādi draudi, kurus nenosaka tikai valstu ģeogrāfiskais stāvoklis. Uzbrukumi var notikt visā pasaulē, tādēļ Igaunija nav vairāk nobijusies no Krievijas kā jebkura cita valsts. Runājot par Eiropas Savienības reakciju uz Krievijas agresīvajām darbībām Austrumukrainā, Igaunijas prezidente pauda uzskatu, ka iepriekš - 2008. gadā Gruzijas kara laikā - bloks neesot sapratis, ko darīt. Taču Ukrainas krīzes laikā demokrātiskās valstis jau sākušas saprast.

«Tika ieviestas sankcijas [pret Krieviju]. Vai tās ir strādājušas? Tās strādā tādā kontekstā, ka Krievija saprot - mēs aizsargājam savu starptautisko drošības arhitektūru. Mēs aizstāvam valstu tiesības brīvi izvēlēties savas partnerattiecības. Šajā aspektā tās ir labi strādājušas,» pauda prezidente.

Igaunija 1. jūlijā kļūs par ES Padomes prezidējošo valsti. Ar Krieviju saistītu provokatīvu darbību iespējamība prezidentūras laikā Tallinā tiek nopietni ņemta vērā. Neoficiālās sarunās amatpersonas atzīst: nākamo sešu mēnešu laikā, visticamāk, sagaidāms, ka Krievija izvērsīs agresīvāku un ar militāro jomu saistītu retoriku.

Vasaras nogalē Krievijā un Baltkrievijā sāksies vērienīgas militārās mācības «Zapad 17», un, pēc igauņu speciālistu aplēsēm, tajās iesaistīto spēku skaits pārsniegs 100 tūkstošus cilvēku. Igaunija ir arī nobažījusies, ka mācību laikā varētu notikt dažādi incidenti, līdzīgi 2016. gadā pieredzētajiem, kad Krievijas lidmašīnas zemā augstumā Baltijas jūrā pārlidoja ASV karakuģus.

Kaimiņvalsts atbildīgie dienesti gatavojas arī pret ES savienības vērstām provokācijām, demonstrācijām, kuras organizēs ar Krievijas tautiešu organizācijām saistīti cilvēki, un tā dēvēto viltus ziņu pieaugumu. Neoficiāli tiek pieļauts arī, ka Krievija varētu izrādīt interesi par dažādām vēlēšanām Eiropas valstīs, tostarp par Igaunijas pašvaldību vēlēšanām šā gada rudenī.

Pavisam Igaunija savai prezidentūrai ir izvirzījusi četrus prioritāšu blokus: Atvērta un inovatīva Eiropas ekonomika; Droša un aizsargāta Eiropa; Digitāla Eiropa un brīva datu plūsma; Iekļaujoša un ilgtspējīga Eiropa. Lai sasniegtu pirmajā blokā iekļautos mērķus, Igaunija savas prezidentūras laikā cita starpā plāno pievērst uzmanību tam, lai aizsargātu preču, pakalpojumu, personu un kapitāla brīvu pārvietošanos, atvieglotu uzņēmējdarbības sākšanu savienībā un cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Igaunijas prezidentūra plāno turpināt darbu pie migrācijas krīzes risināšanas, reformēt Kopējo Eiropas patvēruma sistēmu un veicināt bloka dalībvalstu aizsardzības budžetu palielināšanu, kā arī attīstīt savienības valstu sadarbību aizsardzības jomā. Eiropas ilgtspējības jautājumā Igaunijas prezidentūru interesē darbaspēka mobilitātes un personu brīvas kustības veicināšana.