Akcentējot problēmu, M.Vanags piesauc ārzemju viesu novērojumus: «Dažkārt var konstatēt, ka, piemēram, ārzemnieki, kas iebrauc Rīgā un pastaigājas pa centru, jautā, kur ir cilvēki. Nav tā, ka Rīgā nebūtu cilvēku, vienkārši – viņi nav pilsētas centrā. Viņi lielākoties dzīvo Ķengaragā, Purvciemā, Zolitūdē, kas ir lielākie mikrorajoni. Lielās līnijās Vecrīga ir tūristiem, bet modernus birojus Vecrīgā izvietot nevar, jo vēsturiskās mājas nav piemērotas biroju plānojumiem, nav piebraukšanas iespēju. Klusais centrs vairāk ir, teiksim, maksātspējīgu, bieži vien nerezidentu dzīvojamais rajons.» Viņš aicina domāt steigšus domāt par Rīgas nākotni, meklējot iespējas centra attīstībai, lai tas atbilstu Rīgas attīstības mērķiem 21. gadsimtā. Gan Skanstes attīstības aģentūras, gan pilsētas attīstības dokumentu redzējums ir tāds, ka Skanste iekļaujas pilsētas kompaktajā centrā, bet ir tā modernā daļa. Ja vēsturiskajā centrā un klusajā centrā visa apbūve, infrastruktūra ir vēsturiska, un faktiski visas tendencesir ēkas uzturēt vai atjaunot, tad Skanste ir brīva teritorija pilsētas centrā, kur var attīstīt tās funkcijas, kas nepieciešamas Rīgai kā 21. gadsimta pilsētai.

Tas, ka Rīgas centrā dzīvo tikai aptuveni 3% pilsētas iedzīvotāju un tajā trūkst mūsdienīgu dzīvojamo namu, pēc Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētāja pārliecības, rada virkni problēmu. Īpaši svarīgi veidot dzīvojamās mājas tuvu centram, kur atrodas lielākā daļa darba vietu Rīgā. Viņš min Stokholmas piemēru, tur 32% no visiem iedzīvotājiem dzīvo centrā. Cilvēki strādā centrā, tāpēc mums ir milzīgi sastrēgumi – cilvēki brauc uz darbu un atpakaļ, lielākoties ar automašīnām, arī ar sabiedrisko transportu. Ne velti Eiropā pilsētplānotāji runā par to, ka ir jāattīsta pilsētas centrs. Kāpēc? Lielākoties tāpēc, ka moderna ekonomika veidojas birojos, sabiedriskā dzīve, izglītība, brīvā laika pavadīšanas iespējas, restorāni, lielākoties ir pieejami centrā. Ir svarīgi, lai pilsētas centrs nav izmiris.

Pēc M.Vanaga informācijas, 76% Rīgas iedzīvotāju dzīvo ēkās, kas būvētas padomju laikā. «Būtu vietā jautājums, vai šīs ēkas pakāpeniski nav tehniski, unpats galvenais, morāli novecojušas. Pieņemot puslīdz pozitīvu Rīgas attīstības vektoru, vai šīs ēkas ir atbilstošas cilvēku, it sevišķi jaunu cilvēku, ekspektācijām par dzīvi. Tas ir vēl viens arguments, kur skaidri saredzama prasība pēc jauniem mājokļiem Rīgā», saka Vanags.

Pieejamā informācija liecina, ka Viļņā šogad plāno nodot ekspluatācijā 11 tūkstošus jaunu mājokļu, Rīgā tie ir aptuveni 2000 jauni mājokļi. «Iemesli tam ir dažādi. Ne tikai biroju, arī mājokļu segmentā ļoti nozīmīgas iespējas ir attīstībai un svarīgi, lai mēs nebūvētu nepareizajā vietā, lai mēs nebūvējam ārpus Rīgas, bet gan attīstām centru, uz ko mudina pilsētplānotāji, Eiropas Komisija un citas institūcijas».

Objekti, kas Skanstē līdz šim ir izveidoti, kā arī tie, kas vēl taps, dos ieguldījumu Rīgas kā 21. gadsimta pilsētas, attīstībai. Tie pildīs funkcijas, kas nepieciešamas mūsdienīgai, modernai pilsētai. 2021. gadā rīdziniekus un pilsētas viesus priecēs Laikmetīgās mākslas muzejs «New Hanza» teritorijā, šis objekts būs ABLV bankas ABLV bankas īpašnieku un mecenātu Borisa un Ināras Teterevu dāvana pilsētniekiem. Pēc M. Vanaga uzskatiem, otrs sabiedriski svarīgs objekts, kas, cerams, tiks izveidots Skanstes apkaimē, ir Rīgas konferenču un koncertu centrs, tajā atradīsies simfoniskā koncertzāle ar ietilpību līdz 1300 cilvēkiem, gan arī konferenču centrs, kas spēs uzņemt līdz pat 3000 delegātu, nodrošinot iespēju organizēt lielas starptautiskas konferences, tādējādi uzliekot Rīgu uz kartes starptautisko konferenču apritē.

Kā otru virzienu, kuru vajadzētu izkopt, Vanags norāda biroju attīstību. «Turklāt mēs runājam par starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem, kas ir starptautisku uzņēmumu pārstāvniecības vai noteiktu funkciju veikšanai izveidotas struktūrvienības, kas darbojas konkrētā valstī ar konkurētspējīgām darbaspēka izmaksām. Piemēram, Viļņā šādos biznesa pakalpojumu centros strādā aptuveni 20 000 cilvēku, Rīgā - 7 000 cilvēku. Rīga būtiski atpaliek. Mēs saskatām būtisku nišu Rīgā radīt 10 000 darba vietas tuvākajos četros gados šajā sektorā», uzsver Vanags.

«Moderna ekonomika rodas birojos, un Rīgā, kā norāda eksperti, vērojama ļoti būtiska atpalicība no kaimiņvalstīm jaunu biroju celtniecībā. Šogad tiks atklāts nupat uzbūvētais biroju centrs Place Eleven – tā nomas platības jau šobrīd ir pilnībā aizpildītas. Jau līdztekus esošajiem biroju centriem, kas atrodas Skanstē, plānots izbūvēt ABLV bankas centrālā biroja ēku un tai pieguļošu biroju ēku, nākotnē blakus Arēnai Rīga atradīsies Skanstes biznesa centrs, tas būs viens no lielākajiem biroju centriem Rīgā», stāsta Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs.

Trešais virziens, pēc viņa teiktā, ir dzīvojamās ēkas. Būvkompānija Merks jau ir uzbūvējusi četras dzīvojamās mājas, tūlīt tiks pabeigtas Skanstes parka ēkas, tāpat somu uzņēmums KBO ir iegādājies zemi un plāno izbūvēt platības aptuveni ar 1200 dzīvokļiem Skanstes revitalizējamajā daļā. Tāpat arī «New Hanza»kvartālā ir paredzētas vairākas dzīvojamās ēkas dažādām pirktspējas kategorijām.

Mārtiņš Vanags vēlas izcelt Sporta 2 kvartāla attīstību, kas ir NP Properties piederošā daļa – bijusī Laimas šokolādes ražotne, kur jau tagad ir ievācies kim? Laikmetīgās mākslas centrs un Tech Hub inkubators. Šo teritoriju plānots attīstīt kā mākslas un tehnoloģiju kvartālu, zināmā mērā Kalnciema ielu šaipus Daugavai.