Katru gadu tikai dažiem tūkstošiem tūristu ir atļauts iekļūt aiz Ziemeļkorejas rūpīgi sargātajām sienām. Valsts apmeklējums iespējams vien speciālu tūrisma grupu ietvaros. Ceļojuma plānu rūpīgi izstrādā gidi, iekļaujot to, ar ko Ziemeļkoreja ārzemnieku acīs vēlas pazīmēties, un izslēdzot to, ko vēlas noslēpt. Ziemeļkorejas ikdienas dzīve tāpēc bieži vien tiek slēpta, raksta CNN.

Honkongā dzimusī fotogrāfe Elaine Lī ir iemūžinājusi daudzas lielpilsētas, taču atzīst, ka rūpīgi izplānotajā teātra izrādē brauciens Phenjanas metro šķitis viscilvēcīgākais.

«Pirmā lieta, ko pamanīju, bija tas, ka vāji apgaismoto staciju iekārtojums un noformējums ir ļoti izsmalcināts. Pie griestiem ir lustras, zālēs marmora kolonnas un Kima Čenira gleznas,» atklāj Lī. «Pēc tam manu uzmanību piesaistīja avīžu stendi, kuri atrodas uz platformām. Cilvēki stāv tiem apkārt un lasa.»

Lī tas viss šķitis ļoti interesanti, jo savā dzimtajā pilsētā viņa ir radusi visās malās redzēt reklāmas. Phenjanā tā vietā visur redzama propaganda.

Arī braucienu metro pavada gids, taču uz platformas kādu brīdi ļauts pastaigāties apkārt savā nodabā. Tiesa, brauciens ilgst vien dažas pieturas, un apskates stacijas pašiem izvēlēties nav brīv – viss pirms tam jau ir izplānots.

Lī atminas, ka pretēji citu Āzijas pilsētu sabiedriskajam transportam Phenjanas metro bija ļoti kluss.

Cilvēki lūkojās apkārt, šķita nedaudz kautrīgi, savā starpā nesarunājās. Tiesa, viedtālruņiem piekaltus skatienus varēja redzēt reti.

Fotogrāfe atklāj, ka kādā no apstāšanās brīžiem gandrīz nokavējusi nākamo vilcienu, jo vēl uzņēmusi fotogrāfijas, kamēr pārējā grupa jau kāpa vagonā. Konduktore, kuru Lī tobrīd fotografēja, uzsvilpa vilciena vadītājam, lai viņš atver durvis un ielaiž Lī.

Otra reize, kad Lī izdevās iesaistīties nosacītā komunikācijā ar vietējiem iedzīvotājiem, bija brīdis, kad viņa kādam vecākam kungam vēlējās atdot savu sēdvietu. Vīrietis iesākumā nesaprata, ko viņa no viņa vēlas, tāpēc «sarunā» iesaistījās kāda sieviete, kas viņam paskaidroja Lī nodomu.

«Šīs mijiedarbības ar vietējiem iedzīvotājiem noteikti bija interesantākās mana ceļojuma daļas. Tās bija tik īsas, bet tik cilvēcīgas. Tās man atgādināja - lai kur arī mēs dotos, mums visiem ir kas kopīgs, piemēram, rūpes par vecākiem cilvēkiem.»

Daily commute // we rode on the Pyongyang Metro across six stations. These trains were imported from East Germany, with heavy manually-operated doors. Every train carriage had portraits of the two deceased leaders. People on the train were quiet. Some napped, some played games on their smartphone, some looked at us with curious eyes. My only interaction with the locals here, was exchanging nods and smiles while giving up a seat for an elderly ?? #northkorea @glo.travel // more film photos on fb.com/lielaine

A post shared by Elaine Li ? (@lielaine) on Oct 16, 2016 at 10:09pm PDT

Reading the daily newspaper in Yonggwang Station, Pyongyang. ?? • I also took some film photos during the trip, take a look on fb.com/lielaine :) ?

A post shared by Elaine Li ? (@lielaine) on Oct 16, 2016 at 6:42am PDT

360 ft underground // Pyongyang Metro is one of the deepest metros in the world. Instead of commercial advertisements, the stations are filled with propaganda art such as paintings and mosaic tile art. ??? #northkorea @glo.travel

A post shared by Elaine Li ? (@lielaine) on Oct 15, 2016 at 5:54am PDT