Maz ticams, ka būs daudz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) mediķu, kas pēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) aicinājuma uz mēnesi atteiksies strādāt pagarināto normālo darba laiku, aģentūrai LETA pauda stacionāra «Gaiļezers» galvenais ārsts Ēriks Kalniņš.
Viņš skaidroja, ka par to liecina fakts, ka absolūtais vairākums Austrumu slimnīcas medicīniskā personāla ir parakstījis piekrišanu strādāt pagarinātu normālo darba laiku.
Tāpat Kalniņš norādīja, ka RAKUS ir lielākā neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīca Latvijā, tādēļ šādā akcijā piedalīties īsti nevar atļauties. «Esmu pilnīgi pārliecināts, ka neviens no šeit strādājošajiem mediķiem neatteiksies palīdzēt pacientiem, kuru dzīvība ir apdraudēta,» piebilda Kalniņš.
Pēc viņa paustā, piemaksa par virsstundām ir nepieciešama, taču tā vien neatrisinās samilzušo atalgojuma problēmu un nenovērsīs cilvēkresursu trūkumu slimnīcā, tāpēc, lai piesaistītu slimnīcai trūkstošos speciālistus un māsas, nepieciešams palielināt algas.
Jau ziņots, ka šodien LVSADA padome lēma aicināt veselības aprūpes darbiniekus brīdinājuma akcijas veidā brīvprātīgi atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija līdz 31.jūlijam.
Kā šodien sēdē teica LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa, brīdinājuma akcija varētu būt tikai sākums - ja mediķi netiks uzklausīti, varētu tik apsvērtas citas protesta formas, tostarp darbinieku atlūgumu rakstīšana vai streiks. «Dzīvot no solījumiem mēs neesam gatavi,» sacīja Bāriņa.
Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas apakškomisijas sēdes iznākums liecina par mēģinājumu novilcināt jautājumu par pagarinātā normālā darba laika samazināšanu.
Keris norādīja, ka sēdi vērtē negatīvi, jo tajā iezīmējās «tradicionālā birokrātiskā muļļāšanās», un to nevar vērtēt citādi, kā mēģinājumu jautājumu «pastumt kaut kur pagultē».
Kā ziņots, komisija vienojās, ka patlaban izstrādātie grozījumi Ārstniecības likumā pēc būtības ir atbalstāmi, taču nepieciešams labot grozījumu redakciju. Šīm nolūkam sēdē vienojās izveidot darba grupu, kuras sastāvā būs Finanšu ministrijas (FM), VM, Labklājības ministrijas un citu iesaistīto iestāžu un organizāciju pārstāvji.
Pēc VM aprēķiniem, pagarinātā normālā darba laika samazināšanai par 20 stundām no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim nepieciešami 2,9 miljoni eiro, 2018.gadā, lai atteiktos vēl par 20 stundām nepieciešami papildu 15 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 27 miljoni eiro.
Savukārt FM, kuras pārstāvji uz sēdi nebija ieradušies, vēstulē norādīja, ka 2017. un 2018.gadā neesot brīvas fiskālās telpas, līdz ar to pasākumi, kas palielina izdevumus, izraisītu budžeta deficīta palielinājumu.
FM rosina likumprojekta turpmāko virzību veikt kopā ar nākamā vidējā termiņa budžeta ietvara sagatavošanu, vienlaikus norādot, ja tomēr tiek pieņemts lēmums no 1.jūlija samazināt pagarināto normālo darba laiku, nepieciešams sagatavot šo izdevumu kompensējošos pasākumus.
