Bijušais Centrālās izlūkošanas pārvaldes virsnieks Nikolass Reinolds savā grāmatā «Writer, Sailor, Soldier, Spy: Ernest Hemingway’s Secret Adventures, 1935-1961» («Rakstnieks, jūrnieks, karavīrs, spiegs: Ernesta Hemingveja slepenie piedzīvojumi, 1935.-1961.») raksta, ka slavenais kara žurnālists un rakstnieks dzīvojis dubultu dzīvi.
Reinoldsam ir bijusi pieeja slepeniem no Maskavas izvestiem VDK dokumentiem, kuros ir informācija par Hemingveja rekrutēšanu NKVD 1940. gadā. Dokumentos arīdzan ir liecības, ka rakstniekam, kuru savervēja Ņujorkas NKVD aģents Džeikobs (Jakovs) Goloss, tika piešķirts segvārds Argo, raksta Lielbritānijas medijs «The Independent».
«Argo nesniedza politisku informāciju, lai arī atkārtoti pauda savu vēlmi un gatavību mums palīdzēt,» rakstīts dokumentā.
Reinolds, kurš nu ir militārais vēsturnieks, atklāj, ka juties «fiziski slims», kad atklājis Hemingveja saikni ar Staļinu. «Domu, ka Ernestam Hemingvejam bija kas kopīgs ar Padomju Savienību, it īpaši, ka viņu savervēja padomju spēki, man tiešām bija grūti pieņemt,» viņš atklāj medijiem.
«Es atklāju liecības, kur Hemingvejs piekrīt darba piedāvājumam NKVD, kas ir VDK priekštecis. Spiegu biznesā tas ir izšķirošs brīdis. Tas ir kā pārdot nekustamo īpašumu.»
Reinolds arīdzan apraksta Hemingveja īpašās attiecības ar ASV slepenajiem dienestiem, tai skaitā FIB, ASV Valsts departamentu u.c.
«Viņa vieglprātīgā attieksme pret NKVD ietekmēja daudzus viņa mūža pēdējo 15 gadu laikā pieņemtos lēmumus – par dzīvesvietu, par rakstīšanu un rīcību,» medijiem atklāj vēsturnieks. «Šī notikumu virkne pat spēlēja lomu viņa pašnāvībā 1961. gadā. Liela daļa drāmas tika izspēlēta viņa galvā, kur viņš to proporcionāli palielināja.»
