Lietuvā nogalināto kaimiņiene: zēnu līdz slepkavībai noveda vecmāmiņa

Līdz šim mierīgo Gaižeņu ciemu Kauņas rajonā nu skāris baiss notikums - pirmdienas vakarā atrastas četru vienas ģimenes locekļu mirstīgās atliekas ar šautām brūcēm, bet viens ģimenes loceklis bijis ievainots. «Baidos gulēt. Kā jūs domājat, vai viņš neatgriezīsies? Viņš bija labs bērns,» par savu ģimenes locekļu slepkavībā aizdomās turēto Egidiju saka kaimiņiene Birute. Viņa ir pārliecināta, ka traģēdijas iemesls ir ģimenes savstarpējās attiecības.

«Kaimiņi bija ļoti savdabīgi, noslēgti. Agrāk labi satikām. Svinējām svētkus,» sieviete atklāj «15min.lt». Taču tad vienā brīdī komunikācija mainījusies. Viņa domā, ka iemesls varētu būt kaimiņu strīds par zemi un piebraucamo ceļu.

Uz jautājumu, kas varētu būt veicinājis šāda šausminoša soļa speršanu, Birute nešauboties saka – vecmāmiņa. «Garantēju. Viņa bērnu līdz tam noveda. Viņa bija ļoti prasīga, par visu dusmojās. Tādēļ bērns uzbruka, tā ir viņa atriebība. Egidijs bija ļoti noslēgts, bet labs. Viņam nebija draugu. Pie mūsu mājām var piekļūt pa vairākiem ceļiem. Pēdējo reizi viņu redzēju varbūt pagājušonedēļ. Sliktākais, ko par viņu varu teikt, ir tas, ka viņš nekad nesveicinājās. Ļoti noslēgts bija,» stāsta Birute.

Egidijs pēc studiju beigšanas Anglijā pagājušovasar atgriezies mājās Gaižeņu ciemā, kur dzīvojis kopā ar vecākiem. Aizdomās turētā māte bija trešās grupas invalīde. «Kā man tā bērna ir žēl! Kā viņš varēja tā rīkoties? Kas ar viņu tagad noticis? Iespējams, izdarījis pašnāvību. Mums te, Gaižeņu ciemā, ir dīķis, varbūt tur arī padarīja sev galu, viņš gudrs bija, ķīmiķis, zināja, kas viņu par to gaida,» pieļauj Birute.

Arī vietējais ciema iedzīvotājs Vits atzīst, ka jaunietis bijis savdabīgs, «ne tāds kā visi», kautrīgs un nerunīgs.

Arī kaimiņiene Aurēlija apliecina to pašu: «Anupraiču ģimene bija ļoti noslēgta, ne ar vienu «neielaidās». Aizdomās turēto dēlu Egidiju vēl nesen bija redzējusi skolas laukumā spēlējam basketbolu. «Mans dievs, kur viņš varētu būt aizbēdzis? Ne viņam tiesību, ne mašīnas, ne draugu. Kur te noslēpsies?» retoriski vaicā kaimiņiene, kura tāpat kā pārējie apkārtnes iedzīvotāji visu nakti nav gulējusi.

Vaicāta, kas, viņasprāt, varētu būt noticis, Aurēlija krata galvu: «Es nezinu. Varbūt pēc atgriešanās no Anglijas sašķobījās prātiņš.»

Uz augšu
Back