Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Lepēna sola cīnīties par Krievijai noteikto sankciju atcelšanu

FOTO: Anna Isakova/TASS/Scanpix

Francijas galēji labējās «Nacionālās Frontes» (FN) līdere un prezidenta amata kandidāte Marina Lepēna vizītē Maskavā piektdien solīja cīnīties, lai tiktu atceltas pret Krieviju noteiktās Rietumu sankcijas. Lepēna jau vairākkārt apmeklējusi Maskavu, izpelnoties pozitīvu Krievijas valsts mediju vērtējumu.

«Es vienmēr esmu iestājusies par sankciju atcelšanu, kuras es uzskatu par neproduktīvām. Es par demokrātisko tiesību mīdīšanu uzskatu aizliegumu parlamentāriešiem runāt citam ar citu, kopīgi strādāt. Ceru, ka Francija spēs, es spēšu aizstāvēt pozīciju, kas paredz «melno sarakstu» atcelšanu, vismaz Francijas teritorijā,» viņa norādīja sarunā ar Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes spīkeru Vjačeslavu Volodinu.

«Šobrīd šie «melnie saraksti» tiek saglabāti daudzējādā ziņā Briseles ietekmes dēļ,» piebilda Lepēna.

«Mēs neticam ne diplomātiskajiem draudiem, ne diplomātiskajām sankcijām, ne diplomātiskajai šantāžai, ko Eiropas Savienība pēdējā laikā aizvien biežāk vērš pret Krievijas Federāciju un pati pret savām dalībvalstīm,» norādīja franču politiķe.

Lepēna ir to Eiropas politiķu vidū, kas

aicinājusi uz ciešākām attiecībām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Viņa arī atzinusi Krievijas īstenoto Krimas aneksiju.

2014.gadā FN saņēma deviņu miljonu eiro aizdevumu no Pirmās Čehijas-Krievijas bankas, radot bažas, Kremlis varētu mēģināt ietekmēt Francijas vēlēšanas. FN šādu soli skaidroja ar to, ka Francijas bankas atteikušās partijai izsniegt aizdevumu.

Maskava tikmēr ir saskārusies ar pārmetumiem, ka atbalsta pret Eiropas Savienību (ES) noskaņotus kandidātus.

Pērn Kremlis apsveica gan britu referendumā pieņemto lēmumu izstāties no ES, gan arī Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs

Lavrovs ceturtdien paziņoja, ka Lepēna ir nevis «populiste», bet gan «reāliste un antiglobāliste».

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

    Uz augšu
    Back