Valka - mazā Lasvegasa

FOTO: TASS/LETA, TVNET, Google Maps

Pierobežā apgriezienus uzņem alkohola tūrisms – Valkā darbojas seši zemo cenu alkoholisko dzērienu lielveikali. Arī mazajā Apē drīz durvis vērs spirtoto dzērienu lieltirgotava. Igauņi un somi ziemeļu Latvijā pērk ne tikai reibinošās dziras, bet arī citas preces, kas pie mums ir lētākas. Pierobežas pašvaldības priecājas par iespēju attīstīt tūrismu.

Alkohola eiforija pierobežā

«Veikalnieki pamatā orientējas uz igauņiem, kas pērk ne tikai alkoholu, bet arī citas preces,» TVNET stāsta Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Brīvdienās Valkas veikalus apmeklē tūkstošiem igauņu, atstājot summas, kas mērāmas vairākos simtos.

No Tallinas ostas uz Valku un Ainažiem kursē speciāls alkohola pircēju autobuss.

Līdz ar to aizvien biežāk Latvijā ierodas ne vien iedzīvotāji no tuvējās pierobežas, bet arī no tālākiem reģioniem vairāku simtu kilometru attālumā. «Veikalu ķemmētajiem» no Igaunijas šogad pievienojušies somi. Vietējie Valku ironiski dēvē par «mazo Lasvegasu». «Iemesli ir vairāki - pie mums piena produktu izvēle ir lielāka nekā Igaunijā. Turklāt Latvijā biezpienu, sieru un krējumu ražo no dabiska piena, nevis pulvera. Igauņiem garšo mūsu mazo ražotāju produkcija. Vēsturiski igauņi ir iecienījuši mūsu konditoreju. Pēdējā laikā viņi pērk arī gaļas produktus, kas pie mums ir lētāki,» stāsta pierobežas pilsētas vadītājs. Vidējā pirkuma cena, ko klients samaksā Valkas veikalos, ir 30 eiro. Tomēr vislielākais kaimiņvalsts pircēju pieplūdums saistīts ar iespēju iegādāties lētu alkoholu lielos daudzumos. Alkoholisko dzērienu cenu starpību radījis lielais akcīzes nodokļa kāpums Igaunijā.

Piemēram, 0,5 litru alus pudele, kas Latvijā maksā 70 centus, Igaunijā nopērkama par 1,50 eiro.

Savukārt viskijs Jameson, kas pie mums maksā 17 eiro, Igaunijā tiek tirgots par 27 eiro.

Ar igaunisko piesitienu

Sajūtot pieaugošo pieprasījumu pēc grādīgajiem, alkoholisko dzērienu autleti Valkā sāka parādīties kā sēnes pēc lietus. «Alkohola eiforija,» ironiski pierobežā notiekošo raksturo «Alkoshop Valka» īpašnieks Aivo Vārs. Pirms gada atvērtās alkohola lieltirgotavas darbinieki runā gan latviski, gan igauniski, jo 80% klientu ir igauņi un tikai 20% vietējie. Informācija par «Alkoshop Valka» produkciju veikala mājaslapā internetā un tīklā Facebook pieejama tikai un vienīgi igauņu valodā. Vārs atzīst, ka ir svarīgi, lai veikalam būtu «igaunisks piesitiens».

Arī valcēnietis Vārs runā igauņu valodā, un šis apstāklis paaugstina viņa konkurētspēju.

«Pierobežas alkohola veikali sevi pozicionē kā zemo cenu autletus, līdz ar to konkurence ir liela un cenas jānotur zemas.» Šis fakts nav paslīdējis garām arī Rīgas un citu Latvijas reģionu iedzīvotājiem. «Ārkārtīgi dažādi,» saka Vārs, lūgts raksturot kaimiņzemes pircējus. «Redzu, ka cilvēki veikalā ielūkojas planšetdatorā vai viedtālruņa ekrānā, lai orientētos zemāko cenu piedāvājumā, – degvīnu un brendiju nopērk vienā, vīnu un šampanieti otrā veikalā. Cilvēki iegādājas dzērienus dažādiem svinīgiem gadījumiem – jubilejām, kāzām, bērēm. Ja cilvēks brauc simts kilometrus, viņš izplāno loģistiku un nokomplektē grozu ne vien sev, bet arī radiem un draugiem.» Uzņēmējs atzīst, ka par vienu pirkumu grozu veikalā tiek atstāti 300 un 500 eiro.

Tas, kas Latvijā maksā 500 eiro, Igaunijā maksātu vismaz 1000, jo pie mums cenas ir divreiz zemākas.

Vārs uzskata, ka šo ekonomikas plaisu mūsu uzņēmējiem vajadzētu izmantot savā labā. «Tagad Valku dēvē par mazo Lasvegasu! Skaidrs, ka mēs pilsētā gribētu redzēt arī citu uzņēmējdarbību, bet pašreizējais moments ir jāizmanto.» Viņš saka, ka alkohola lieltirgošana pozitīvi ietekmē arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un degvielas tirgotājus, paverot iespēju arī citām uzņēmējdarbības formām.

Vajadzīga moderna viesnīca

«Alkohola fenomena dēļ Valkas tirgus ir apmeklēts - mājražotāju izstrādājumus labi pērk. Ar saviem gaļas produktiem pie mums brauc pat lietuvieši,» turpina Krauklis. Pašvaldības vadītājs saka, ka mērķis ir attīstīt tūrisma produktus, kas liktu ciemiņiem ilgāk uzkavēties ne vien Valkā, bet doties dziļāk Vidzemē – uz Cēsīm un Valmieru.

«Mūsu lielākais klupšanas akmens ir laba līmeņa viesnīcu trūkums.»

Bez dažiem viesu namiem, robežpunktā ir hostelis ar 45 vietām. Tomēr somu tūristi – parasti pāris vidējos gados – vēlas labāku servisu. Valkā dzīvo ap 6 tūkstošiem cilvēku, bet novadā ap 10 tūkstošiem. Valkas tūrisma speciāliste Sanda Strazdiņa TVNET stāsta, ka īpaši liels cilvēku pieplūdums no kaimiņzemes jūtams tieši pēdējā gada laikā.

Tā vis nav, ka igauņi sapērkas spirtoto dziru un dodas prom.

Pārsvarā visi vēlas aplūkot Valku un tuvāko apkārtni, aizraujoši pavadīt brīvdienas. «Igauņi brauc iepirkties pie mums, bet mēs uz Igauniju, jo tur atšķiras preču sortiments. Patiesībā cenas daudz neatšķiras – Igaunijā ir lētāka kafija un minerālūdens.»

Igauņi pērk puķes un griež matus

Igauņu alkohola tūristi līkumu nemet arī Apei - vienai no mazākajām un klusākajām Latvijas pilsētām. Par alkoholisko dzērienu autletu, kas vērs durvis tuvākajā laikā, vietējie nebūt nav sajūsmā. «Igauņu pieplūdumu jūtam ikdienā, jo pie mums ir zemākas algas un līdz ar to lētas preces,» TVNET stāsta Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju. Igauņiem no piecus kilometrus attālās Monistes pašvaldības patīkot vietējā «Unibode», kurā varot iegādāties visu – sākot ar naglām un beidzot ar fasētiem vistu stilbiem. Divas reizes gadā rīkotajos gadatirgos ziemeļu kaimiņi izpērkot augļkokus un stādus. Harju saka, ka,

pateicoties igauņiem, par klientu trūkumu nevar sūdzēties divas pilsētiņas frizētavas un kafejnīca ar nosaukumu «Krodziņš».

Savukārt uz Valku un Ainažu veikalu «Alko 1000» no Tallinas ostas kursē speciāls autobuss. Pasažieri pusotru stundu var iepirkties - pēc tam jāmēro ceļš mājup.

Uz augšu