Seima spīkers: Lietuvai vairs nav iespēju apturēt Astravjecas AES būvniecību

«Mēs visupirms runājam par drošību. Attiecībā uz kodolstacijas būvniecību, vienalga, cik daudz mēs par to runājam, visticamāk, vairs nav iespējams [apturēt būvniecību], bet mēs vienmēr varam atteikties iepirkt no tās elektrību,» Pranckietis trešdien teica intervijā ziņu radiostacijai «Žiniu radijas».

Viņš norādīja, ka kaimiņvalstis saprot Lietuvas pozīciju saistībā ar tās robežas tuvumā būvēto AES.

«Jā, Lietuvas pozīcija ir saprasta. Dažreiz gadās, ka ir šaubas, bet, kad runa ir par drošību, visi saprot. Visi labi atceras Černobiļas piemēru, tādēļ nav šaubu, ka drošība ir jāgarantē,» uzsvēra Pranckietis.

Lietuvas īpašais vēstnieks Astravjecas AES jautājumos Darjus Degutis februāra sākumā ziņu aģentūrai BNS teica, ka Lietuvas galvenais mērķis ir panākt Astravjecas AES būvniecības izbeigšanu.

«Mūsu vēstījums pašlaik ir šāds: mēs lūdzam savus partnerus un draugus, atbildīgās organizācijas un institūcijas, Eiropas Komisiju un valstis skatīties uz reālo situāciju, apzināties riskus un atbalstīt mūsu loģisko, veselīgo aicinājumu izbeigt Astravjecas atomelektrostacijas būvniecību,» sacīja diplomāts.

Lietuvas parlamentā pārstāvēto politisko partiju līderi pagājušajā nedēļā vienojās ciešāk sadaroties, lai koordinētu elektrības no Astravjecas AES piegāžu bloķēšanu. Astoņu partiju līderu parakstītajā dokumentā solīts atbalstīt likumu, ar kuru Baltkrievijas AES tiktu atzīta par nedrošu un tiktu aizliegta tajā ražotās elektrības tirdzniecība Lietuvas enerģijas tirgū.

Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.

Lietuvu satrauc informācija par vairākiem incidentiem AES būvniecības gaitā un neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta cilvēku evakuācija no Viļņas iespējamās kodolavārijas gadījumā.

Baltkrievijas puse noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.

Astravjecas AES būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas «Rosatom» meitassabiedrība «Atomstrojeksport». Paredzēts, ka šajā spēkstacijā būs divi reaktori, katrs ar 1200 megavatu jaudu. Pirmo no tiem plānots iedarbināt 2019.gadā un otro - 2020.gadā.