Ekvadorā nākamajā nedēļā notiek prezidenta vēlēšanas. Ja tajās uzvarēs opozīcijas galvenais kandidāts, pašreizējais ārlietu ministrs Guiljermo Laso, viņš solījis, ka atņems patvērumu «Wikileaks» dibinātājam Džūljenam Asanžam, kurš jau kopš 2012. gada jūnija mīt Ekvadoras vēstniecībā Londonā.
Laso izteicies, ka Asanža ieilgusī mitināšanās vēstniecības ēkas 1. stāvā izbūvētos apartamentos līdzinoties kādai Džona le Karē novelei.
Ievēlēšanas gadījumā prezidenta amata kandidāts nolēmis Asanžam dot mēnesi laika, lai viņš Ekvadoras vēstniecības telpas pamestu.
Laso uzskata, ka Asanžam piešķirtais patvērums Ekvadorai izmaksā pārlieku dārgi un tam īsti vairs neesot pamata. «Ekvadoras ļaudis maksājuši cenu, kuru tiem nenāktos segt. Mēs sirsnīgi palūgsim Asanža kungu vēstniecību pamest 30 dienu laikā,» viņš solīja.
Opozicionārs Laso patlaban vēlētāju aptaujās nedaudz atpaliek no valdošās partijas kandidāta Lenina Moreno, taču atbalsts Laso aug un sagaidāms, ka varētu būt nepieciešams rīkot vēlēšanu otro kārtu.
Avoti Ekvadoras politiskajās aprindās gan norāda, ka saspīlējums Asanža jautājumā arvien augot un viņa izlikšana no vēstniecības telpām kļūst arvien ticamāka, neskatoties uz iznākumu Ekvadoras prezidenta vēlēšanās.
«Mūsu vēstniecības personāls daudz kam gājis cauri. Mūsu vēstniecība, domājams, kļuvusi par visvairāk novēroto vēstniecību visā pasaulē,» saka Laso.
Ekvadoras vēstniecību kopš 2012. gada modri novēro gan Lielbritānijas policija, gan izlūkdienesti. Asanžs kopš 2012.gada jūnija uzturas Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai izvairītos no izdošanas Zviedrijai, kur viņš tiek turēts aizdomās par izvarošanu. Ekvadora ir piešķīrusi Asanžam politisko patvērumu.
45 gadus vecais Austrālijas pilsonis atteicies doties uz Zviedriju, šo lēmumu pamatojot ar bažām, ka Zviedrija viņu izdos ASV.
ASV vēlas tiesāt Asanžu par simtiem tūkstošu slepenu ASV diplomātiskās un militārās sarakstes dokumentu publiskošanu 2010.gadā, bet oficiālas apsūdzības viņam vēl nav izvirzījusi.
Tīmekļa vietnes «WikiLeaks» dibinātājs janvārī pieļāva, ka varētu pats brīvprātīgi doties uz ASV, ja vien tiktu garantētas viņa tiesības. Pirms tam viņš solīja, ka piekritīs savai izdošanai ASV, ja bijušais prezidents Baraks Obama apžēlos bijušo ASV karavīru Čelsiju Meningu, kas izcieš cietumsodu par dokumentu noplūdināšanu «WikiLeaks», kas tos publiskoja. Prezidents Obama pirms pilnvaru beigām samazināja sodu Meningai, kurai bija piespriests 35 gadu cietumsods. Saskaņā ar Obamas lēmumu tagad Meningas cietumsoda termiņš beigsies 17.maijā.
