Lai arī Jeļena, kas strādāja uzņēmumā «Vikom Industry», kurā tika pasūtītas sabrukušā «Maxima» veikala metāla konstrukcijas, ar pašu projektu nestrādāja, jo no darba aizgāja 2010.gadā, savās liecībās viņa norādījusi, ka, visticamāk, veikala sabrukšanā vainojama nepareiza slodžu aprēķināšana, nepareiza bultskrūvju saskrūvēšana, kā arī iespējamā pārmērīgā slodze uz veikala jumta.
Viņa gan skaidroja, ka tie ir tikai viņas secinājumi no pieejamās informācijas.
Jeļena uzņēmumā bija galvenā konstruktore, viņas pakļautībā strādāja vēl divi konstruktori. Sievietei ir arī atbilstoša izglītība.
Sniedzot liecības, sieviete atzina, ka nekādus dokumentus saistībā ar lielveikala projektu viņa nebija redzējusi, tāpat viņa nezināja, kādas skrūves bija paredzēts izmantot, lai nostiprinātu metāla konstrukcijas.
Iepriekš izskanējis, ka sabrukušā «Maxima» lielveikala metāla konstrukcijas bijušas pasūtītas «Vikom Industry», taču šis uzņēmums darbu veikšanai algojis apakšuzņēmumu.
«Maxima» metāla konstrukcijas bija samērā vienkāršas
Savukārt Aleksandrs Krutohvostovs tiesai liecībās sacīja, ka strādāja pie metāla konstrukciju izveides. «Mēs strādājam arī pie nopietnām un sarežģītām konstrukcijām, taču šis projekts tika izstrādāts raiti, bet pārsteidza, kāpēc tik lielas firmas tika iesaistītas projektā parastam veikalam,» teica vīrietis.
Krutohvostovs pats nebija būvlaukumā. Laikā, kad uzņēmums strādāja pie metāla konstrukcijām, «Vikom Industry» cīnījās arī ar krīzi.
Sabrukušās «Maxima» projekts bija ierindas, bija citi, daudz lielāki, ar kuriem tika strādāts, atzina liecinieks. Viņš arī liecībās norādīja, ka ceham tika atsūtīti dokumenti, kuros bija paredzētas dalītas kopnes. «Kas bija pirms tam, nezināju,» teica Krutohvostovs un norādīja, ka tikai pēc traģēdijas uzzinājis, ka sākotnēji runāts par kopnēm, kuras bija plānotas nedalītas.
Paralēli strādājot, tika veikti kontroles pasākumi. Kopnes tika arī krāsotas.
Saražotās konstrukcijas uz objektu tika nogādātas ar auto transportu. Kopnes tika izgatavotas divu, trīs nedēļu laikā.
2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Krimināllietā, ko skata Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī «Maxima» darbiniece Inna Šuvajeva.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.
