Igaunijā 44% iedzīvotāju tic, ka gadījumā, ja valstij draudēs briesmas, NATO sniegs tiešu militāro palīdzību, bet 14% ir pārliecināti, ka alianse tādā gadījumā aprobežosies vien ar politiska un diplomātiska atbalsta sniegšanu, liecina pēc Igaunijas Aizsardzības ministrijas pasūtījuma veiktas aptaujas rezultāti.
21% respondentu pauduši pārliecību, ka pats dalības NATO fakts vien palīdz novērst iespējamu konfliktu, bet 11% paziņojuši, ka Igaunijai vispār nevajadzētu rēķināties ar NATO palīdzību.
Aptaujas rezultāti liecina, ka Igaunijas dalību NATO atbalsta 71% respondentu, bet 68% atbalsta sabiedroto spēku klātbūtni Igaunijā.
Drošības struktūrām Igaunijas iedzīvotāji joprojām uzticas visvairāk: glābšanas dienestam un policijai visvairāk uzticas attiecīgi 95% un 92% aptaujāto, bet Aizsardzības spēkiem un zemessardzei «Kaitseliit» («Aizsardzības līga») attiecīgi 75% un 71%. To iedzīvotāju, kuru pamata valoda ir igauņu, vidū uzticība Aizsardzības spēkiem pēdējo desmit gadu laikā ir saglabājusies 90% vidū, bet «Kaitseliit» pēdējo piecu gadu laikā uzticība saglabājusies 85% līmenī.
«Iedzīvotāju gatavība aizsardzībai ir augsta, un tas ir svarīgākais nosacījums, lai mēs nepieciešamības gadījumā varētu pienācīgi aizstāvēt savu valsti kaut vai ar ieroču spēku,» aptaujas rezultātus komentēja aizsardzības ministrs Marguss Tsahkna. «Augsta aizsardzības gatavība, noskaņojums un tautas apziņa apvienojumā ar reālu militāro potenciālu ir galvenais, lai mums neviens neuzbruktu. Bez patstāvīga aizsardzības potenciāla attīstīšanas nākamgad Igaunija saņems vēl lielāku reālu sabiedroto spēku klātbūtni, kad Tapā ieradīsies sabiedroto bataljona kaujas grupa,» viņš klāstīja.
Lielākā daļa aptaujas dalībnieku sagaida, ka situācija Igaunijas drošības jomā nākamo desmit gadu laikā būs labāka nekā pasaulē kopumā. 54% aptaujāto pauda viedokli, ka situācija saglabāsies pašreizējā līmenī vai uzlabosies, bet drošības pasliktināšanos sagaida 29% respondentu.
Vairāk nekā divas trešdaļas respondentu pauda viedokli, ka Igaunijas valsts aizsardzība ir labi attīstīta, bet 81% norādīja, ka valstij ir jāsaglabā kombinētā armijas sistēma, kad profesionālā dienesta karavīrus papildina obligātajā militārajā dienestā iesauktie.
92% aptaujāto obligāto iesaukumu atzina par nepieciešamu, 75% aptaujāto teica, ka arī sievietēm pēc brīvprātības principa būtu jāiziet obligātais militārais dienests, bet 2% norādīja, ka iesaukumam vajadzētu būt obligātam gan vīriešiem, gan sievietēm.
Socioloģisko pētījumu kompānija «Turu-uuringute» pēc Igaunijas Aizsardzības ministrijas pasūtījuma šā gada rudenī aptaujāja 1206 vismaz 15 gadu vecumu sasniegušus Igaunijas iedzīvotājus. Līdzīgas aptaujas ministrija veic kopš 2000.gada.
