«Dziesmusvētki ir mūsu garīgā spēka avots. Tā esmu teikusi trimdas Dziesmusvētku atklāšanas runās, un tā es jūtos vēl joprojām. Man šķiet, ka Dziesmusvētkos mēs tiešām piedzīvojam kaut ko diezgan neparastu. Šī tradīcija, ko esam izkopuši kopā ar savām kaimiņu tautām, mūs aizkustina, saviļņo, uzmundrina, atgādina par mūsu saknēm un kopību ar savu tautu un savu valsti,» par Dziesmu un deju svētkiem intervijā žurnālam «Ieva» runā eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
«Dziesmusvētki ir ļoti bagāti ar pārdzīvojumiem tiem, kas tajos dzied un dejo. Gatavošanās vairāku gadu garumā ir iespaidojusi un mainījusi viņu dzīvi. Taču arī pārējiem brīži, kas aizkustina, nāk cits pēc cita kā jūras viļņi. Šie viļņi turpina nākt, un vibrācijas, kas gaisā, negrib apstāties tajā brīdī, kad nodziedāta pēdējā dziesma.
Mani aizkustina tas, ka tauta paliek un turpina dziedāt.
Vienos svētkos esmu bijusi līdz četriem no rīta, dejojusi un dziedājusi kopā ar koristiem, un tā ir kļuvusi par pilnīgi jaunu tradīciju. Dodoties prom, esmu redzējusi dalībnieku autobusus, pārpildītus tramvajus, kuros ļaudis dzied un viss turpinās. Šie svētki mums tiešām ir Dieva dāvana, protams, pašu veidota,» par gaidāmajiem Dziesmu un deju svētkiem runā Vaira Vīķe-Freiberga.
Kā psiholoģe es teiktu, ka tā ir apziņas stāvokļa nonākšana augstākā līmenī, nekā mēs to piedzīvojam savā ikdienā. Pacilājums. Vecās dziesmu grāmatās ir teksts: «Cilājies, mana dvēsele.» Tas notiek caur emocijām, caur estētisko un māksliniecisko pārdzīvojumu, un tas ir ievērības cienīgs fenomens.
Daudzi nelaimīgi cilvēki burtiski ar pieri skrien sienā un nez ko sev dara, lai tikai dabūtu augstāku, citādu apziņas stāvokli. Mums tas kā uz paplātes pasniegts Dziesmusvētkos.
Vairāk lasi šīs nedēļas izdevumā «Ieva».
