Šajos Ziemassvētkos portāls TVNET vēlas iepazīstināt ar Rozes un Arta Feldmaņu ģimeni, kurā aug pieci bērni – vecākajai meitai ir 14 gadi, bet jaunākā ir sešgadniece. Roze ir piepildījusi savu sapni un strādā par skolotāju, bet ģimenes galva Artis ir jurists. Nākamvasar pāris svinēs laulību 16. jubileju. Viņi ir kristieši, kuri brīnumainā veidā satikās Barselonā, kur 2000.gada nogalē notika Tezē jauniešu tikšanās.
Laimīgas laulības noslēpums
Atgriezušies no Barselonas, pamazām jaunieši sāka satikties arvien biežāk un pēc pusgada jau apprecējās. Lai arī sākotnēji garīdznieki neatbalstīja viņu salīdzinoši ātro lēmumu, Artis bija neatlaidīgs – baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis piekrita viņus salaulāt. Pirms tam gan bija vairākkārt jātiekas ar mācītāju un jāuzklausa viņa stāstītais par laulību.
Tolaik Rozei tās likās diezgan nevajadzīgas tikšanās, taču vēlāk viņa saprata, ka daudz kas no mācītāja stāstītā iespiedies atmiņā un palīdz. Piemēram, viņa stāstītais par dažādiem stereotipiem, attieksmi un uztveri. Bija noderīgi saprast, ka dažādiem cilvēkiem var būt dažādi priekšstati par laulību un tajā risināmajām problēmām.
Lietas, kas vienam cilvēkam liekas pašsaprotamas, otrs var pilnībā nesaprast.
Svarīgi apzināties, ka tas ir normāli. Bieži vien ir tā, ka saistībā ar šīm atšķirībām pāris mokās un cīnās, bet to būtu vieglāk pieņemt, ja zinātu, ka tas ir normāli un tā mēdz būt.
Jautāta, kas ir Feldmaņu laulības noslēpuma pamatā, Roze pateicas Dievam par vīra mieru, kas dod viņai drošības sajūtu. Viņa jūtas vīra un Dieva aizsargāta.
Vienlaikus sieviete uzsver, ka pie laulības ir jāstrādā – laimīgs pāris nav pašsaprotama lieta.
Viņi ir iesaistījušies Kānas ģimeņu kustībā, kā arī apmeklējuši laulāto kursus. Ir jāsaprot, ka ne viss laulības laiks ir rožains – ir brīži, kad abi jūtas noguruši. Bet tad svarīgi izturēties ar pacietību un cieņu. Tiesa, to ir vieglāk pateikt nekā realizēt.
Neparasti liela ģimene
Runājot par savu kuplo ģimeni, Roze stāsta, ka viņai pašai ir četri brāļi un arī vīrs nāk no trīs bērnu ģimenes.
Mamma atklāj, ka daudzi viņiem prasa, vai viņu pieci bērni ir plānoti. Sieviete ar smaidu atbild, ka bērnu plānošanu ģimene sāka pēc piektā bērna.
Visi Feldmaņu bērni piedzima vienistabas dzīvoklī, un tikai pirms dažiem gadiem viņi pārvācās uz savu māju Ķekavas novadā.
Pāris uzskata, ka bērni ir Dieva svētība, dāvana. Tieši ģimene ir vieta, kur bēriem piedzimt un uzaugt. Kur citur?
Ko iemācīt bērniem?
Roze vēlas iemācīt bērniem, ka dzīves centrā ir Dievs. Tāpēc ģimenē ierastas ir kopējas ikvakara lūgšanas. Arī pirms došanās no mājām Feldmaņi dziesmā piesauc Dievu. Gan pieaugušajiem, gan bērniem ir jāzina – lai kas arī notiktu, Dievs būs ar viņiem un palīdzēs.
Tāpat Roze cenšas dzīvot tā, lai bērni saprastu, ka ģimene ir vieta, kur cilvēkus pieņem tādus, kādi viņi ir. Protams, mamma rājas, ja bērni izdara kādu palaidnību, bet viņa uzsver, ka rājiens nemaina mammas mīlestību uz bērniem.
Ģimenes mājās bērnus gaida tādus, kādi viņi ir.
Roze priecājas, ka bērniem ir iespēja redzēt, kā viņa satiek ar saviem brāļiem – ka viens otram var zvanīt, ja rodas kādas problēmas un ir vajadzīga palīdzība. Līdzīgi ir vīra ģimenē. No šīm attiecībām bērni iemācās, ka ģimenē ir liels spēks.
Gatavošanās Kristus piedzimšanai
Ziemassvētku laikā Rozi pārņem divējādas sajūtas. No vienas puses, viņai ļoti patīk gatavoties svētkiem, pamazām iededzot gaismiņas un izpušķojot mājas, bet, no otras puses, viņai nepatīk pirmssvētku laikā valdošais satraukums, ka jāpaspēj uz visu bērnu un saviem svētku pasākumiem.
Ziemassvētku laikam jābūt harmoniskam un klusam gaidīšanas laikam, bet realitātē tas nereti izvēršas par stresa pilnu posmu. Tieši tāpēc Roze pēdējos gados lūdz Dievu, lai Viņš palīdz notiekošo uztvert mierīgāk. Un Dievs palīdz! Sievietes attieksme ir mainījusies – viņa spēj distancēties no apkārt valdošā satraukuma.
Kristīgas tradīcijas
Feldmaņiem Ziemassvētkos svin Kristus dzimšanas dienu. Žēl, ka dažkārt, vērojot apkārtējās svinības, rodas sajūta, ka
ļaudis svin Kristus dzimšanu, taču paša jubilāra nav klāt.
Lai gan sabiedrībā ir dažāda izpratne par Ziemassvētkiem, piemēram, daļa atzīmē ziemas saulgriežus ar latviskām tradīcijām, Feldmaņu ģimenes bērni mācīti 24.decembrī svinēt Jēzus Kristus dzimšanu.
Vecāki nestāsta bērniem pasakas par Ziemassvētku vecīti, bet gan paskaidro, ka Dievs dod vecākiem darbu, lai viņi varētu sagādāt dāvanas saviem bērniem. Tiesa, brīnumu pilnajā Ziemassvētku laikā Rozei patīk sarūpēt un saiņot bērnu dāvanas tā, lai tās vēlāk sagādātu pārsteigumu.
Pāri visam mīlestība
Šajos Ziemassvētkos Roze vēl visiem mīlestību, kam jābūt pāri visam pārējam.
Viņa atgādina, ka cilvēks drīkst dusmoties, skumt un just citas emocijas, bet, ja tam visam pāri ir mīlestība, tās izlīdzinās.
Dievs ir mīlestība. Ja ģimenē ir mīlestība, tā ietvers visu pārējo, sieviete rezumē.
Atvērt savas sirdis un mājokļu durvis!
Šī gadu mija Feldmaņiem būs īpaša, jo Rīgā notiks Tezē jauniešu tikšanās. Viņi savās mājās uzņems sešus jauniešus un aicina arī citus cilvēkus būt viesmīlīgiem un atvērt savu namu durvis.
Atverot sava nama durvis nepazīstamiem jauniešiem, iespējams, jūs ielaidīsiet tajā eņģeli, reiz teica kāds priesteris.
Nekad nevar zināt, kas dzīvē notiks tālāk. Tezē jauniešu uzņemšana ir brīnišķīga iespēja iegūt jaunus draugus no citām valstīm. Roze iedrošina – ne uzņēmēji, ne jaunieši nezina, ko gadu mijā piedzīvos. Varbūt jaunie ļaudis ir tikpat nobijušies kā viņu uzņēmēji.
Sieviete uzskata, ka mums jābūt atvērtiem un šogad jāparāda viesmīlība nepazīstamiem cilvēkiem. Tā ir iespēja dalīties mīlestībā, un jau no latviešu tautas dziesmām un sakāmvārdiem ir zināms, ka došana ir ļoti svētīga un devējs gūst lielu prieku.
Sarunas noslēgumā Roze uzsver, ka Dievs viņas dzīvē ir ļoti svarīgs – visu viņai devis tieši Viņš. Dievs ir brīnišķīgs, labs, un Viņam viss ir iespējams.
Piemēram, Dievs Barselonā var savest kopā un sasiet mīlestības saitēm divus latviešu jauniešus.
Tikai pēc tam Roze uzzināja, ka pirms iepazīšanās ar Arti viņi Rīgā dzīvoja divu tramvaja pieturu attālumā un Artis viņu bija pamanījis jau iepriekš dīvainās cepures dēļ.
